2026. gada 3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tiks ievēlēti 100 parlamenta deputāti. Balsošana Latvijā un ārvalstīs paredzēta no plkst. 08.00 līdz 20.00, bet no 28. septembra līdz 2. oktobrim būs pieejama iespēja nodot balsi glabāšanā. Partiju kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 2026. gada 20. jūnija līdz 5. jūlijam, tāpēc pašreizējā partiju karte vēl nav galīgi noslēgta, taču kampaņas galvenās līnijas jau ir redzamas.
Šo kampaņu nevar sākt ar svešu ārējo rāmi. Latvijai šāda pieeja ir pārāk šaura. Latvija ir maza valsts: neliels iekšējais tirgus, ierobežots cilvēkresurss, ierobežota militārā masa, atkarība no ārējās drošības, Eiropas tirgiem, sabiedrotajiem, investīcijām un reģionālās stabilitātes. Tāpēc 2026. gada vēlēšanas nebūs tikai partiju cīņa. Tās būs dažādu valsts virzības virzienu cīņa.
Šīs kampaņas galvenais jautājums ir par to, kāds sabiedrības stāvoklis kļūs galvenais līdz 2026. gada oktobrim. Tā var būt sociālā trauksme, aizkaitinājums pret varu, bailes par drošību, Latvijas valstiskuma aizsardzība, nogurums no vecajām partijām, pieprasījums pēc pārvaldības, reģionālā ikdiena vai vēlme mainīt pašus politikas noteikumus.
Politiskās ekonomikas pamatlikuma skatījumā šī kampaņa lasāma šādi:
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Vispirms cilvēks sajūt savu stāvokli: cenas, algu, nodokļus, pensiju, medicīnu, valodu, drošību, karu līdzās, ES, NATO un ASV lomu, nogurumu no varas, neuzticēšanos partijām, reģiona stāvokli un ģimenes nākotni. Pēc tam šis stāvoklis pārvēršas uzvedībā. Cilvēks sāk meklēt politisku virzienu, kas viņam šķiet kā aizsardzība. Tad uzvedība kļūst par izvēli. Masveida izvēle rada pieprasījumu. Pieprasījums dod mandātus. Mandāti dod piekļuvi budžetam, likumiem, amatiem un naudai.
Raksta galvenā prognoze
Prognozes galvenā intriga ir tā, ka Ainārs Šlesers un Latvija Pirmajā Vietā var pietuvoties vēlēšanām kā viens no redzamākajiem kampaņas spēkiem, bet tomēr neieņemt pirmo vietu.
Tas nenozīmē LPV vājumu. Tieši pretēji, partija paliek viens no galvenajiem protesta balsojuma centriem. Taču tās izaugsme var saskarties ar politisko griestu efektu: neapmierinātība ar varu sadalās starp vairākām partijām, bet daļa vēlētāju meklēs nevis strauju pagriezienu, bet sociālo aizsardzību, drošību un pārvaldāmāku Latvijas nākotni.
Iemesls nav viens. Protesta elektorāts sašķeļas starp vairākiem spēkiem. Daļa neapmierināto vēlētāju var aiziet pie LPV. Daļa var izvēlēties Progresīvo sociālo dienaskārtību. Daļa paliks nacionāli valstiskajā laukā. Daļa meklēs pārvaldības stabilitāti. Daļa aizies pie spēkiem, kas runā par noteikumu maiņu, suverenitāti vai tiešu tautas kontroli.
Vienlaikus Progresīvie var savākt sociālo trauksmi, daļu pilsētas vēlētāju, daļu sociālās aizsardzības atbalstītāju un daļu cilvēku, kuri nevēlas strauju valsts politisko pagriezienu. Mazai valstij šāds pagrieziens netiek uztverts tikai kā valdības maiņa. Tas var tikt uztverts kā risks drošībai, investīcijām, sabiedroto uzticībai, budžetam, ārējai noturībai un iekšējam līdzsvaram.
Darba prognoze 2026. gada maija sākumā
1. Progresīvie
Galvenā seja: Andris Šuvajevs
Prognoze: 15,0%
2. Latvija Pirmajā Vietā
Galvenā seja: Ainārs Šlesers
Prognoze: 14,2%
3. Nacionālā apvienība
Galvenā seja: Ilze Indriksone
Prognoze: 12,0%
4. Jaunā Vienotība
Galvenā seja: Evika Siliņa
Prognoze: 10,8%
5. Apvienotais saraksts
Galvenās sejas: Andris Kulbergs / Edvards Smiltēns / Edgars Tavars
Prognoze: 9,6%
6. ZZS
Galvenās sejas: Viktors Valainis / Armands Krauze
Prognoze: 7,5%
7. Suverēnā vara
Galvenā seja: Jūlija Stepaņenko
Prognoze: 7,0%
8. Mēs mainām noteikumus
Galvenā seja: Alvis Hermanis
Prognoze: 6,3%
9. Latvijas attīstībai
Galvenā seja: Artis Pabriks
Prognoze: 4,0%
10. Stabilitātei!
Galvenās sejas: Aleksejs Rosļikovs / Svetlana Čulkova
Prognoze: 3,2%
11. Saskaņa / Saskaņas centrs
Galvenā seja: vecā krievvalodīgā niša
Prognoze: 2,8%
12. Citi
Galvenās sejas: dažādi spēki
Prognoze: 7,6%
Tas nav reitinga pārstāsts un nav mehānisks marta aptaujas turpinājums. Prognoze tiek būvēta caur personības uzvedību: kurš vēlētāja stāvoklis kļūs galvenais līdz oktobrim, uz turieni sāks pārvietoties politiskā izvēle. SKDS marta aptauja, kas veikta LTV vajadzībām, rāda tikai starpstāvokli: tobrīd LPV bija vadībā ar 8,9%, Progresīvie bija otrajā vietā ar 6,9%, savukārt 26,1% aptaujāto vēl nezināja, par ko balsos, bet 16,2% teica, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Tieši tāpēc pirmā vieta vēl nav nofiksēta. Galvenais nav partiju marta izkārtojums, bet tas, kurš personības stāvoklis līdz oktobrim izrādīsies spēcīgāks: aizkaitinājums, sociālā trauksme, bailes par drošību, pieprasījums pēc pārvaldības vai vēlme mainīt politikas noteikumus.
Kāpēc Latvija nebalso kā liela valsts
Liela valsts var atļauties pilnīgas patstāvības ilūziju. Tai ir lielāks iekšējais tirgus, lielāka armija, vairāk resursu, lielāka demogrāfiskā masa un lielāka kļūdu izturības rezerve. Latvija dzīvo citā realitātē. Katrs nopietns politisks lēmums šeit ātrāk atspoguļojas drošībā, investīcijās, reģionos, budžetā, sabiedroto uzticībā, dzīves dārdzībā un valsts noturībā.
Tāpēc vēlēšanas Latvijā nevar skatīt tikai kā partiju sarakstu sacensību. Mazai valstij vēlēšanas kļūst par virziena jautājumu. Vēlētājs faktiski lemj, kādam politikas tipam jākļūst par galveno: valsts aizsardzībai, sociālajam atbalstam, protestam pret varu, saimnieciskajam pragmatismam, pārvaldāmībai, suverenismam vai paša politiskās sistēmas noteikumu maiņai.
Latvijas valstiskums
Daļai sabiedrības galvenais paliek jautājums par Latvijas valsts saglabāšanu kā patstāvīgu politisku, valodisku un kultūras sistēmu. Šeit pirmajā vietā ir valoda, izglītība, kultūra, ģimene, demogrāfija, vēsturiskā atmiņa, drošība un valsts iekšējais kodols. Lielā valstī šīs tēmas var šķist kā daļa no ideoloģiska strīda. Mazā valstī tās kļūst par noturības jautājumu. Ja tiek izpludināta valoda, skola, kultūra un saikne starp paaudzēm, valsts zaudē ne tikai simbolus, bet arī iekšējo balstu.
Institucionālā noturība
Cita vēlētāju daļa uz vēlēšanām skatās caur valsts spēju strādāt mierīgi, paredzami un profesionāli. Šeit svarīga ir tiesiskā sistēma, budžets, ES fondi, investīcijas, tirgus, standarti, infrastruktūra, enerģētika, digitalizācija un uzticēšanās valsts lēmumiem. Šāds vēlētājs var būt neapmierināts ar varu, bet vienlaikus baidīties no haosa. Viņam galvenais jautājums nav tikai tas, kurš skaļāk kritizē valdību, bet tas, kurš spēj noturēt valsti pārvaldāmu.
Sabiedroto drošība
Latvijai drošība nepastāv atsevišķi no iekšpolitikas. Austrumu robeža, NATO, ASV, atbalsts Ukrainai, militārā infrastruktūra un sabiedroto klātbūtne tieši ietekmē to, kā cilvēks uztver valsts nākotni. Lielā valstī drošība bieži tiek uztverta kā ārēja tēma. Latvijā tā ienāk valsts ikdienas sajūtā. Vēlētājs balso ne tikai par algām, nodokļiem un partijām, bet arī par to, cik aizsargāta valsts paliks nestabilā reģionālajā vidē.
Saimnieciskais pragmatisms
Ir vēlētājs, kuram politika sākas ar reģionu, ceļu, slimnīcu, skolu, pašvaldību, pensiju, darbu un lauksaimniecību. Viņu interesē nevis lielā retorika, bet ikdienas noturība. Vai reģionā būs darbs. Vai paliks skola. Vai būs pieejama medicīna. Vai pašvaldība spēs uzturēt ceļus. Vai dzīve ārpus Rīgas nekļūs vēl vājāka. Šādai personībai partijas izvēle ir saistīta ar praktisku jautājumu: kurš dos rezultātu uz vietas, nevis tikai televīzijas kampaņā.
Sociālā aizsardzība
Atsevišķs virziens ir saistīts ar cilvēku, kurš jūt cenu, nodokļu, vājas medicīnas, zemu algu, dārga mājokļa un nākotnes nedrošības spiedienu. Viņam politika sākas nevis ar ģeopolitiku un nevis ar partiju vēsturi, bet ar personisko stāvokli. Vai pietiek naudas. Vai var tikt pie ārsta. Vai ir atbalsts ģimenei. Vai dzīve nekļūst pārāk dārga. Šāds vēlētājs meklē ne tikai seju maiņu, bet cilvēka aizsardzību valstī. Tieši šeit parādās iespēja partijām, kas spēs par sociālo trauksmi runāt pārliecinoši un konkrēti.
Suverenisms
Suverenistiskais vēlētājs iziet no sajūtas, ka lēmumi arvien biežāk tiek pieņemti bez viņa. Viņš ne vienmēr noraida valsti, bet neuzticas slēgtai politiskajai sistēmai, birokrātijai, ārējam spiedienam un lēmumiem, kas izskatās atrauti no sabiedrības. Viņam svarīgi ir referendumi, tautas kontrole, lielāka tiešā līdzdalība un pilsoņa ietekmes atgriešana pār varu. Šāda balss var aiziet pie dažādām partijām, bet tās pamats ir viens: cilvēks vēlas sajust, ka valsts atkal ir atkarīga no viņa, nevis tikai no elitēm un saistībām.
Protests
Protesta balsojums rodas no uzkrāta aizkaitinājuma. Cilvēks dusmojas uz varu, bankām, nodokļiem, cenām, birokrātiju, medijiem, vecajām partijām un netaisnības sajūtu. Viņš var nelasīt programmas detalizēti. Viņam svarīgāk ir parādīt, ka iepriekšējā kārtība vairs nerada uzticēšanos. Šāds vēlētājs balso pret nogurumu, pret sistēmas slēgtumu, pret sajūtu, ka valsts dzird tikai pati sevi. Tieši tāpēc protests var dot spēcīgu rezultātu, bet tas reti paliek vienots. Vieni aiziet pie stingra līdera, citi pie suverenistiem, trešie pie noteikumu maiņas projektiem, ceturtie vispār neatnāk uz vēlēšanām.
Noteikumu maiņa
Dziļākais neuzticēšanās slānis parādās tur, kur cilvēks pārstāj ticēt ne tikai atsevišķām partijām, bet arī pašai politikas mehānikai. Šādam vēlētājam problēma nav reducējama līdz uzvārdiem. Viņš uzskata, ka sistēma ir uzbūvēta tā, ka atbildība izplūst, partijas dzīvo savu dzīvi, bet cilvēks pēc vēlēšanām atkal zaudē ietekmi. Tāpēc parādās pieprasījums pēc vēlēšanu kārtības maiņas, politiķu personiskās atbildības un jaunas saiknes starp pilsoņa balsi un reālo varu.
Tieši tāpēc Latvijas 2026. gada vēlēšanas nevar reducēt līdz vienam konfliktam.
Kampaņā vienlaikus darbosies vairāki personības stāvokļi: trauksme, aizkaitinājums, bailes par drošību, vēlme pēc stabilitātes, vajadzība pēc sociālās aizsardzības, reģionālais nogurums, neuzticēšanās birokrātijai un pieprasījums pēc jauniem noteikumiem. Katrs no šiem stāvokļiem var kļūt par politisku uzvedību. Uzvedība pārvērtīsies izvēlē. Izvēle radīs pieprasījumu pēc partijām. Savukārt pieprasījums jau dos mandātus, varu, budžetu un piekļuvi valsts lēmumiem.
Mazai valstij galvenais jautājums nav tikai par to, kurš formāli uzvarēs. Galvenais jautājums ir dziļāks: kurš virziens pēc vēlēšanām stiprinās Latviju, bet kurš padarīs to ievainojamāku. Viens virziens var stiprināt valstiskumu, institūcijas, drošību un uzticēšanos. Cits var savākt protestu, bet nedot noturīgu pārvaldības modeli. Trešais var runāt par cilvēka aizsardzību, bet sadurties ar budžeta ierobežojumiem. Ceturtais var prasīt suverenitāti, bet nepaskaidrot, kā saglabāt sabiedrotos, investīcijas un drošību.
Tāpēc Latvija nebalso kā liela valsts. Šeit partijas izvēle uzreiz kļūst par izvēli starp sabiedrības iekšējo stāvokli un valsts ārējo noturību. Jo mazāka valsts, jo lielāka ir politiskās kļūdas cena. Jo augstāka trauksme, jo svarīgāk saprast, kurš spēks ne tikai izsaka vēlētāja emociju, bet arī spēj pārvērst šo emociju pārvaldāmā nākotnē.
Kāpēc prognozi nevar būvēt tikai uz reitinga
Reitings parāda stāvokli aptaujas brīdī. Tas fiksē politisko temperatūru, bet nepaskaidro, kur sabiedrība var virzīties līdz balsošanas dienai. Prognozei svarīga ir ne tikai partiju secība vienā mērījumā, bet noskaņojumu kustība: kas pastiprināsies, kas vājināsies, kuri vēlētāji paliks mājās, kuri pāries no nenoteiktības uz izvēli un kurš sabiedrības stāvoklis kļūs par galveno tuvāk 3. oktobrim.
SKDS marta dati LTV vajadzībām rādīja LPV līderību, bet vienlaikus fiksēja augstu nenoteiktības līmeni. Vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto vēl nezināja, par ko balsos, bet ievērojama daļa teica, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Tas nozīmē, ka pirmo vietu nevar uzskatīt par nostiprinātu. Kad neizlēmušo daļa ir liela, prognozei jāskatās ne tikai uz partijas kodolu, bet arī uz tiem cilvēkiem, kuru izvēle vēl nav noformējusies.
Saskaņā ar Politiskās ekonomikas pamatlikumu tieši neizlēmušais vēlētājs kļūst par galveno. Cietais partijas kodols jau atrodas izvēlē. Šāds cilvēks jau zina, par ko balsos, un viņa uzvedību mainīt ir grūtāk. Taču neizlēmušais vēlētājs vēl atrodas personības un uzvedības līmenī. Viņš jūt cenas, nodokļus, nogurumu no varas, bailes par drošību, neuzticēšanos partijām, trauksmi par medicīnu, algu, ģimeni, valodu, reģionu un nākotni. Šis stāvoklis vēl nav kļuvis par galīgu izvēli, tāpēc to var virzīt dažādās politiskās pusēs.
Ja par galveno stāvokli kļūs aizkaitinājums pret varu, daļa balsu var aiziet pie LPV. Ja spēcīgāka izrādīsies sociālā trauksme, pieaugs Progresīvo izredzes. Ja galvenās kļūs bailes par valodu, valstiskumu un drošību, pastiprināsies Nacionālā apvienība. Ja vēlētājs meklēs pārvaldāmību un paredzamību, daļa balsu paliks pie Jaunās Vienotības vai pāries pie Apvienotā saraksta. Ja galvenā kļūs saimnieciskā ikdiena, savu telpu iegūs ZZS. Ja pastiprināsies neuzticēšanās ārējam spiedienam un slēgtiem lēmumiem, var augt Suverēnā vara. Ja cilvēks pārstās ticēt ne tikai partijām, bet arī pašai politiskajai mehānikai, daļa enerģijas aizies pie partijas Mēs mainām noteikumus.
Atsevišķi kustēsies krievvalodīgais vēlētājs. Šī sabiedrības daļa vairs neizskatās pēc vienota politiska bloka. Vieni var aiziet pie LPV, citi pie Suverēnās varas, trešie pie partijas Stabilitātei!, daļa var palikt vecajā Saskaņas nišā, bet daļa vienkārši neatnāks uz vēlēšanām. Tāpēc vecais automātisms vairs nestrādā. Krievvalodīgā balss saglabā nozīmi, bet tā arvien mazāk līdzinās vienai vertikālei, kuru iepriekš var pierakstīt vienai partijai.
Tāpēc kampaņas galvenais jautājums nav par to, kurš atrodas pirmajā vietā vienā reitingā. Galvenais jautājums ir par to, kāds personības stāvoklis kļūs par galveno tuvāk 3. oktobrim. Tieši šis stāvoklis pāries uzvedībā, pēc tam izvēlē, pēc tam politiskajā pieprasījumā, un tikai tad mandātos, koalīcijās, varā, budžetā un naudā.
Krievvalodīgais vēlētājs pēc kara: kāpēc vecā shēma saplaisāja
Agrāk Latvijas politiku bieži mēģināja skaidrot ar vienkāršu shēmu: latviešu vēlētājs balso par Latvijas valstiskā kodola partijām, bet krievvalodīgais vēlētājs balso par veco krievvalodīgo nišu. Šī shēma nekad nepaskaidroja visu realitāti, bet pēc 2022. gada tā kļuva vēl vājāka.
Vecās analīzes galvenā kļūda bija jēdzienu “krievs” un “Krievijas pilsonis” sajaukšana. Krievu valoda, krievu kultūra, ģimene ar krievu valodu mājās vai padomju biogrāfija nenozīmē automātisku politisku lojalitāti Krievijas Federācijai. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo krievvalodīgs cilvēks var būt Latvijas sabiedrības daļa, dzīvot savas ģimenes nākotnei Latvijā, būt neapmierināts ar Latvijas varu, strīdēties ar valodas politiku, bet vienlaikus nesaistīt savu nākotni ar Maskavu vai Minsku.
Pēc Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu šī atšķirība kļuva vēl redzamāka. Daļai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju Krievija pārstāja izskatīties kā kultūras vai politiska aizsardzība un kļuva par apdraudējuma avotu. Postījumi Ukrainā, Krievijas iebrukums, spiediens uz Kijivu, Baltkrievijas izmantošana kā militāra un politiska spiediena teritorija mainīja uztveri. Cilvēks var runāt krieviski, izmantot krievvalodīgo informatīvo vidi un kritizēt Latvijas varu, bet vienlaikus nevēlēties nonākt Krievijas vai Baltkrievijas režīma ietekmes zonā.
SKDS aptauja, ko 2022. gadā publicēja LSM, jau rādīja šīs grupas neviendabīgumu: starp Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem 40% nosodīja Krievijas iebrukumu, 12% to atbalstīja, bet ievērojama daļa ieņēma nenoteiktu pozīciju vai nesniedza atbildi. Tā ir svarīga detaļa prognozei. Krievvalodīgais vēlētājs nepazūd kā politisks faktors, bet vairs neizskatās pēc vienas partijas automātiska vienota resursa.
Politiskās ekonomikas pamatlikuma skatījumā tas izskatās šādi. Vispirms ir personība: Latvijas krievvalodīgais iedzīvotājs dzīvo starp valodu, atmiņu, ģimeni, Latvijas mājām, bailēm no kara, identitātes spiedienu un nākotnes jautājumu. Pēc tam parādās uzvedība: agrāk daļa šāda vēlētāja varēja gandrīz automātiski iet uz veco krievvalodīgo partiju nišu. Pēc kara šī uzvedība kļuva mazāk noturīga. Izvēle vairs nav automātiska, jo atklāti ārēji orientēts politiskais kanāls daļai cilvēku kļuva nevis par aizsardzību, bet par risku.
No tā rodas jauns pieprasījums. Viena kopīga krievvalodīgā pieprasījuma vietā rodas dažādi pieprasījumi: sociālā aizsardzība, protests pret varu, vēlme pēc miera, bailes no Krievijas, valodas aizsardzība, neuzticēšanās vecajām partijām, vēlme palikt Latvijā un netikt ievilktam Krievijas un Baltkrievijas politiskajā zonā. Kad pieprasījums sadalās vairākos virzienos, tas pārstāj dot vienai partijai spēcīgu mandātu bloku.
Tieši tāpēc prognozei par krievvalodīgo elektorātu jābūt piesardzīgai. Tas nepazudīs un nekļūs viendabīgs. Tajā paliks protests, paliks neapmierinātība, paliks vecās politiskās nišas atmiņa. Taču iepriekšējā vertikāle jau ir saplaisājusi. Krievvalodīgais vēlētājs var kļūt nevis par vienotu bloku, bet par pārdales lauku starp LPV, Suverēno varu, partiju Stabilitātei!, Saskaņas atliekām, Progresīvajiem, citām partijām un nepiedalīšanos.
Stabilitātei! un Rosļikova bēgšanas efekts
Aleksejs Rosļikovs bija viena no redzamākajām partijas Stabilitātei! sejām. Taču 2026. gada aprīlī viņš pameta partijas vadību un nonāca Baltkrievijā. Šīs kampaņas loģikā šāds solis izskatās nevis kā parasta aizbraukšana, bet kā bēgšana no Latvijas politiskā lauka. LSM rakstīja, ka šī bēgšana sašūpoja partiju Stabilitātei!, pastiprināja cīņu par krievvalodīgo vēlētāju, bet partijas nestabilitāti var izmantot Latvija Pirmajā Vietā un Suverēnā vara. Tāpat LSM norādīja, ka Rosļikovs no Baltkrievijas pārraida vēstījumus par ciešāku sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, bet partija no šādas prokrieviskas retorikas nenorobežojas.
Cietajam prokrieviskajam kodolam Rosļikova bēgšana var izskatīties kā vajāšanas un konflikta ar Latvijas varu simbols. Taču piesardzīgākajai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju daļai Baltkrievija tiek uztverta citādi. Baltkrievija ir saistīta ar Lukašenko režīmu, atkarību no Krievijas un teritorijas lomu, caur kuru tika radīts spiediens uz Ukrainu. Tāpēc politiķis, kurš nonācis Minskā, var nevis nostiprināt veco prokrievisko nišu, bet tieši otrādi pastiprināt bailes no tās.
Tieši šeit parādās svarīga prognoze: partijas Stabilitātei! reitings līdz vēlēšanām var kļūt zemāks. Partija var saglabāt daļu cietā prokrieviskā kodola, bet vairs neizskatās pēc galvenā krievvalodīgā protesta centra. Pēc Rosļikova bēgšanas tās elektorāts var sākt sadalīties vairākos virzienos. Balsis nepazūd, bet pārstāj savākties vienā vertikālē.
Daļa balsu var aiziet pie Latvija Pirmajā Vietā, jo Ainārs Šlesers piedāvā plašāku Latvijas protesta iepakojumu: cenas, nodokļi, bankas, vara, birokrātija un lozungs “Latvija pirmajā vietā”. Daļai neapmierināto vēlētāju Latvija Pirmajā Vietā var izskatīties nevis kā vecā krievvalodīgā niša, bet kā spēcīgāks protesta kanāls.
Daļa balsu var aiziet pie Suverēnās varas, jo tur skan suverenistiska formula: tautas kontrole, referendumi, neuzticēšanās ārējai pārvaldībai un slēgtiem lēmumiem. Vēlētājam, kurš neuzticas varai, bet nevēlas iet aiz novājinātas partijas Stabilitātei!, tas var kļūt par saprotamāku virzienu.
Daļa paliks vecajā prokrieviskajā nišā, bet jau ar mazāku spēku. Daļa vienkārši neatnāks uz vēlēšanām. Daļa sāks balsot nevis kā “krievi pret latviešiem”, bet kā Latvijas iedzīvotāji, kuri nevēlas nonākt Krievijas vai Baltkrievijas politiskajā zonā.
Šis faktors ir svarīgs arī prognozei par Šleseru. Viņš var paņemt daļu krievvalodīgā protesta, bet ne visu. Balsis no partijas Stabilitātei! automātiski nepāriet vienā virzienā. Tās var sadalīties starp Latvija Pirmajā Vietā, Suverēno varu, veco prokrievisko nišu, citām partijām un nepiedalīšanos. Krievvalodīgais protests jau sašķeļas, bet Rosļikova bēgšana šo procesu paātrina.
Progresīvie: kāpēc viņi var iziet pirmajā vietā
Progresīvo galvenā seja ir Andris Šuvajevs. Partija viņu izvirzīja par līderi un premjera amata kandidātu 15. Saeimas vēlēšanās. Viņš ir Saeimas frakcijas vadītājs un partijas līdzpriekšsēdētājs.
Progresīvie var ieņemt pirmo vietu ne tāpēc, ka viņi būtu visskaļākie. Viņu iespēja atrodas citur: viņi var savākt sociāli trauksmainu personību, daļu pilsētas vēlētāju, daļu jauniešu, daļu sociālās aizsardzības atbalstītāju un daļu to cilvēku, kuri ir noguruši no pašreizējās varas, bet nav gatavi iet straujā protesta pagriezienā.
Progresīvo politiskā līnija tiek būvēta ap algām, nodokļiem, pabalstiem, sociālo aizsardzību, medicīnu un spēcīgāku valsts lomu cilvēka aizsardzībā. 2026. gada aprīlī partija algu, nodokļu un pabalstu izmaiņas iezīmēja kā prioritātes un novilka sarkano līniju pret sadarbību ar Latvija Pirmajā Vietā.
Progresīvajiem galvenā ieeja ir sociālā trauksme. Cilvēks jūt cenu spiedienu, medicīnas vājumu, algas nedrošību, bailes no nodokļiem, dārga mājokļa un nākotnes ģimenes izdevumiem. Pēc tam šis stāvoklis kļūst par uzvedību: viņš meklē spēku, kas runā ne tikai par lieliem politiskiem saukļiem, bet arī par ikdienas dzīves aizsardzību. Ja šāda uzvedība kļūst masveidīga, tā pāriet izvēlē par Progresīvajiem. Tālāk parādās politiskais pieprasījums pēc sociālās aizsardzības, ģimeņu atbalsta, medicīnas, nodokļu taisnīguma un budžeta pārdales cilvēka labā.
Prognoze Progresīvajiem: 15,0% un pirmā vieta darba prognozē.
Šāds rezultāts ir iespējams tāpēc, ka līdz oktobrim sociālā trauksme var kļūt spēcīgāka par tīru protestu. Noguris cilvēks var negribēt balsot par veco varu, bet vienlaikus var nobīties no strauja pagrieziena, prokrieviska riska un konflikta ar Latvijas sabiedroto drošības līniju. Tad Progresīvie kļūst par kanālu tiem, kuri vēlas pārmaiņas bez valsts ārējā balsta salaušanas.
Arī Progresīvo vājums ir saprotams. Viņus var uztvert kā pārāk pilsētniecisku, pārāk vērtībās balstītu un pārāk liberālu spēku. Taču, ja viņi paplašinās sociālo dienaskārtību ārpus Rīgas un parādīs saikni starp algu, medicīnu, nodokļiem, drošību un budžetu, viņi var apsteigt Latvija Pirmajā Vietā.
Latvija Pirmajā Vietā: kāpēc Šlesers ir spēcīgs, bet ne bezgalīgs
Latvija Pirmajā Vietā galvenā seja ir Ainārs Šlesers. LSM rakstīja, ka Latvija Pirmajā Vietā viņu jau iepriekš izvirzīja par premjera amata kandidātu, bet pati Šlesera kampaņa izskatās kā vecās politiskās gvardes atgriešanās. Latvija Pirmajā Vietā arī iezīmēja sarkanās līnijas pret sadarbību ar Jauno Vienotību un Progresīvajiem.
Latvija Pirmajā Vietā strādā ar kampaņas spēcīgāko emociju: aizkaitinājumu. Vēlētājs redz cenas, nodokļus, bankas, kredītus, birokrātiju, valdības vājumu, pastāvīgus konfliktus, varas privilēģiju sajūtu un skaidra rezultāta trūkumu. Šlesers pārvērš šo stāvokli vienkāršā politiskā formulā: vajadzīga pārvaldības kursa maiņa, spēcīgs līderis, kārtība, nauda cilvēkiem, mazāks spiediens uz biznesu un mazāk varas vecajām partijām.
Latvija Pirmajā Vietā sākumpunkts ir aizkaitināta personība. Cilvēks jūt kontroles zudumu un meklē politiķi, kurš runā skarbi, tieši un sola ātru pagriezienu. Šāda uzvedība var pāriet izvēlē par Latvija Pirmajā Vietā kā protesta un kontroles atgūšanas partiju. Masveida izvēle rada pieprasījumu pēc pārvaldības maiņas, spiediena mazināšanas, noteikumu pārskatīšanas un vecās varas sodīšanas. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz nodokļiem, bankām, pensiju naudu, biznesu, budžetu un valsts iepirkumiem.
Prognoze Latvija Pirmajā Vietā: 14,2% un otrā vieta.
Latvija Pirmajā Vietā var neieņemt pirmo vietu politisko griestu dēļ. Protesta lauks nav monopols. Suverēnā vara paņem suverenistisko protestu. Mēs mainām noteikumus paņem antisistēmisko protestu pret partiju mehāniku. Stabilitātei! saglabā daļu cietā prokrieviskā kodola, bet pēc Rosļikova bēgšanas tās reitings var kļūt zemāks, un balsis aizies dažādos virzienos, ne tikai pie Latvija Pirmajā Vietā. Daļa krievvalodīgā elektorāta pēc kara un Rosļikova stāsta automātiski neies aiz spēka ar prokrievisku risku. Daļa Latvijas vēlētāju var mobilizēties pret strauju virziena maiņu. Tāpēc Latvija Pirmajā Vietā var palikt ļoti spēcīga, bet ne pirmā.
Latvija Pirmajā Vietā nevajag aprakstīt kā vienkāršu vecas prokrieviskas partijas kopiju. Precīzāk ir runāt par protestu un suverenismu apvienojošu spēku ar prokrievisku risku. Šis risks parādās tad, kad nogurums no varas, cenām un kara sāk pārvērsties pieprasījumā pēc Ukrainas atbalsta vājināšanas, konflikta ar sabiedrotajiem, neuzticēšanās Rietumu institūcijām un vēlmes pēc “ātra miera” bez skaidriem drošības nosacījumiem.
Nacionālā apvienība: valstiskums, valoda un drošība
Nacionālās apvienības galvenā seja ir Ilze Indriksone. Partija viņu paziņoja kā premjera amata kandidāti; viņa ir partijas vadītāja, Saeimas deputāte un bijusī ekonomikas ministre.
Nacionālā apvienība strādā ar personību, kas uztver Latviju caur valodu, kultūru, ģimeni, drošību, vēsturisko atmiņu, skolu, demogrāfiju un robežām. Mazai valstij tā nav otršķirīga tēma. Valoda un kultūra mazā valstī darbojas kā aizsardzības mehānisms. Ja tās tiek izpludinātas, valsts kļūst ievainojamāka.
Nacionālajai apvienībai galvenais stāvoklis ir bailes par Latvijas valstiskumu. Cilvēks jūt, ka bez valodas, kultūras, skolas, drošības un demogrāfijas Latvija var zaudēt noturību. Šis stāvoklis pāriet uzvedībā: vēlētājs meklē spēku, kas aizsargā valsts latvisko pamatu. Masveida izvēle veido pieprasījumu pēc valodas, izglītības, ģimenes, demogrāfijas, drošības un kultūras. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz aizsardzību, izglītību, kultūru, ģimenes politiku, demogrāfiju un reģionālo noturību.
Prognoze Nacionālajai apvienībai: 12,0% un trešā vieta.
Nacionālā apvienība var pastiprināties, ja par galvenajām kampaņas tēmām kļūs drošība, migrācija, valoda, Krievijas ietekme, demogrāfija un bailes no Latvijas valstiskuma izplūšanas. Taču, ja galvenās tēmas būs cenas, bankas, kredīti un nodokļi, daļa enerģijas aizies pie Latvija Pirmajā Vietā vai saimnieciskajām partijām. Tāpēc Nacionālā apvienība iegūst spēcīgu kodolu, bet ne pirmo vietu.
Jaunā Vienotība: pārvaldāmība, bet nogurums no varas
Jaunās Vienotības galvenā seja ir Evika Siliņa, pašreizējā Ministru prezidente. LSM norādīja, ka viņa ir gatava būt Jaunās Vienotības premjera kandidāte, bet pašas esošās premjeres partija saskārās ar pamanāmu atbalsta kritumu. SKDS marta aptaujā Jaunajai Vienotībai bija 5,9%, kas bija liels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām pozīcijām.
Jaunā Vienotība strādā ar personību, kas baidās no haosa un strauja pagrieziena. Tas ir vēlētājs, kuram svarīga ir Eiropas Savienība, NATO, budžeta paredzamība, starptautiskās saites, administratīvā nepārtrauktība un valsts pārvaldāmība.
Jaunajai Vienotībai galvenais ir pieprasījums pēc paredzamības. Cilvēks var būt neapmierināts ar varu, bet vienlaikus baidīties, ka straujš pagrieziens sagraus stabilitāti. Tad viņš meklē pieredzi, administrāciju, starptautiskās saites un spēju noturēt valsti pārvaldāmā stāvoklī. Šāda izvēle veido pieprasījumu pēc budžeta disciplīnas, sabiedroto drošības, valsts nepārtrauktības un saprotamiem lēmumiem. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz Eiropas Savienības fondiem, investīcijām, aizsardzību, budžetu, izglītību, medicīnu un infrastruktūru.
Prognoze Jaunajai Vienotībai: 10,8% un ceturtā vieta.
Jaunā Vienotība var zaudēt emocionāli, jo vara ir nogurusi, bet vēlētājs redz konfliktus, privilēģijas un vājus rezultātus. Taču Jaunā Vienotība var saglabāt koalīcijas nozīmi. Pat ja partija nekļūs pirmā, tā var palikt svarīga valdības veidošanai bez Latvija Pirmajā Vietā.
Apvienotais saraksts: pārvaldība un ekonomiskā disciplīna
Apvienotā saraksta galvenās sejas ir Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns un Edgars Tavars. Publiskajā dienaskārtībā figurē arī Raimonds Bergmanis un Juris Viļums. LSM norādīja, ka par Apvienotā saraksta iespējamo pretendentu uz premjera lomu tiek uzskatīts Andris Kulbergs.
Apvienotais saraksts strādā ar personību, kas ir nogurusi ne tikai no cenām, bet arī no vājas pārvaldības. Šāds vēlētājs ne vienmēr vēlas emocionālu dumpi. Viņš vēlas savāktāku valsti, normālu ekonomiku, saprotamus nodokļus, budžetu, reģionālo attīstību un profesionālu pārvaldību.
Apvienotajam sarakstam par atslēgu kļūst nogurums no neefektivitātes. Cilvēks redz vāju pārvaldību un meklē nevis kliegšanu, bet kompetentu komandu. Ja šis stāvoklis pastiprinās, izvēle var pāriet pie Apvienotā saraksta kā pārvaldības partijas. Masveida pieprasījums šajā gadījumā ir virzīts uz ekonomisko disciplīnu, reformām, reģioniem un administratīvo efektivitāti. Naudas izteiksmē tas attiecas uz nodokļiem, budžetu, investīcijām, infrastruktūru un reģionālo ekonomiku.
Prognoze Apvienotajam sarakstam: 9,6% un piektā vieta.
Apvienotais saraksts var paņemt vēlētāju, kurš netic vecajai varai, bet nevēlas Šleseru. Viņu problēma ir tā, ka racionāla pārvaldības dienaskārtība sliktāk iededz masu emociju. Viņu iespēja parādās tad, kad vēlētājs ir noguris no trokšņa un meklē mierīgu kompetenci.
Zaļo un Zemnieku savienība: reģioni, saimniecība un koalīcijas līdzsvars
Zaļo un Zemnieku savienības premjera loģikā galvenā seja ir Viktors Valainis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs. Latvijas Zemnieku savienība, kas ietilpst Zaļo un Zemnieku savienībā, izvirzīja viņu par premjera amata kandidātu. Starp svarīgām figūrām paliek Armands Krauze, zemkopības ministrs un redzams Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis.
Zaļo un Zemnieku savienība strādā ar saimniecisku personību: reģions, zeme, darbs, pensija, pašvaldība, ceļš, skola, slimnīca, vietējā infrastruktūra. Tas nav skaļākais politikas slānis, bet mazai valstij tas ir ļoti svarīgs.
Zaļo un Zemnieku savienībai par pamatu kļūst ikdienas saimnieciskā dzīve. Cilvēks dzīvo caur reģionu, pašvaldību, darbu, pensiju, ceļu, skolu, slimnīcu un vietējo infrastruktūru. Viņš meklē praktisku spēku, kas nodarbojas ne tikai ar lieliem paziņojumiem, bet arī ar konkrētiem jautājumiem uz zemes. Šāda izvēle rada pieprasījumu pēc reģioniem, lauksaimniecības, pašvaldībām, pensijām un darbavietām. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz pašvaldību budžetiem, lauksaimniecību, infrastruktūru, reģionālajām programmām un sociālajiem maksājumiem.
Prognoze Zaļo un Zemnieku savienībai: 7,5% un sestā vieta.
Zaļo un Zemnieku savienība var nekļūt par līderi, bet var kļūt par līdzsvarotāju. Latvijā partija ar reģionālu un saimniecisku bāzi bieži iegūst ietekmi nevis caur pirmo vietu, bet caur koalīcijas nepieciešamību.
Suverēnā vara: suverenisms un cīņa par neapmierināto vēlētāju
Suverēnās varas galvenā seja ir Jūlija Stepaņenko. Šis spēks strādā ar personību, kura uzskata, ka tautai ir atņemta ietekme, bet lēmumus pieņem ārējie centri, elites vai slēgtas politiskās grupas.
Suverēnajai varai sākumpunkts ir neuzticēšanās slēgtiem lēmumiem. Cilvēks uzskata, ka vara pieņem lēmumus bez viņa, bet viņa balss neko nemaina. Viņš meklē kontroles atgriešanu caur tautas līdzdalību, referendumiem un pretošanos ārējam spiedienam. Šāda izvēle veido pieprasījumu pēc tiešas ietekmes, noteikumu pārskatīšanas un vairāk iekšējiem lēmumiem. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz budžetu, nodokļiem, Eiropas Savienības fondiem, aizsardzības izdevumiem un ārējām saistībām.
Prognoze Suverēnajai varai: 7,0% un septītā vieta.
Suverēnā vara var augt uz krievvalodīgā un suverenistiskā protesta rēķina, īpaši uz partijas Stabilitātei! nestabilitātes fona. Taču tās griesti ir atkarīgi no tā, vai tā spēs parādīt ne tikai protestu pret ārējo spiedienu, bet arī cilvēkam saprotamu naudas rezultātu.
Mēs mainām noteikumus: antisistēmiskā balss
Partijas Mēs mainām noteikumus galvenā seja ir Alvis Hermanis. 2026. gada februārī partija Republika tika pārdēvēta par Mēs mainām noteikumus, bet Hermanis kļuva par tās priekšsēdētāju. Partijas centrālā ideja ir saistīta ar politisko noteikumu un vēlēšanu sistēmas maiņu.
Mēs mainām noteikumus strādā ar cilvēku, kurš netic ne tikai atsevišķai partijai, bet arī pašai partiju mehānikai. Šāds vēlētājs uzskata, ka problēma nav tikai uzvārdos. Problēma ir noteikumos, pēc kuriem vara tiek veidota un pēc tam atdalās no cilvēka.
Partijai Mēs mainām noteikumus galvenais stāvoklis ir neuzticēšanās pašai vēlēšanu sistēmai un partiju atbildībai. Cilvēks meklē ne tikai jaunu partiju, bet jaunu mehāniku. Ja šis stāvoklis kļūst masveidīgs, tas var pāriet izvēlē par Mēs mainām noteikumus kā noteikumu maiņas projektu. Šāds pieprasījums ir virzīts uz politiķu personisko atbildību, vēlēšanu kārtības maiņu un jaunu saikni starp pilsoņa balsi un varu. Naudas izteiksmē varas noteikumu maiņa maina piekļuvi budžetam, amatiem un valsts lēmumiem.
Prognoze partijai Mēs mainām noteikumus: 6,3% un astotā vieta.
Mēs mainām noteikumus var pārvarēt barjeru, ja Hermaņa atpazīstamība pārvērtīsies noturīgā politiskā uzvedībā. Taču, ja enerģija paliks tikai ap vārdu, partija var izrādīties zem gaidām.
Latvijas attīstībai: modernizācijas vektors zem barjeras
Ar partiju Latvijas attīstībai ir saistīts Artis Pabriks. Šis spēks var strādāt ar liberālu, modernizācijas vēlētāju, kurš valsts nākotni saista ar attīstību, biznesu, reformām, digitalizāciju, rietumniecisku orientāciju un pārvaldības modernizāciju.
Partijai Latvijas attīstībai sākumpunkts ir vēlme redzēt Latviju kā modernu, atvērtu un attīstošos valsti. Šāds vēlētājs meklē reformas, kompetenci, biznesa vidi, investīcijas, digitalizāciju un rietumniecisku kursu. Ja šis stāvoklis kļūst par izvēli, parādās pieprasījums pēc attīstības, uzņēmējdarbības, infrastruktūras un reformām. Naudas izteiksmē šis pieprasījums attiecas uz biznesu, investīcijām, digitalizāciju, infrastruktūru un Eiropas saitēm.
Prognoze partijai Latvijas attīstībai: 4,0% un barjeras nepārvarēšana.
Šī spēka problēma nav tēmas trūkums. Problēma ir konkurence. Līdzīgu modernizācijas vēlētāju jau dala Jaunā Vienotība, Progresīvie un daļēji Apvienotais saraksts. Tāpēc partija var iegūt pamanāmu procentu, bet neiekļūt Saeimā.
Stabilitātei!: vecā prokrieviskā niša sabrukuma stāvoklī
Galvenās figūras ir Aleksejs Rosļikovs un Svetlana Čulkova. Taču partija atrodas nestabilā stāvoklī. LSM rakstīja, ka Rosļikovs pameta vadību, atrodas Baltkrievijā, bet partija joprojām apsver viņa iespējamo dalību kampaņā. Vienlaikus pastiprinājusies konkurence par krievvalodīgo vēlētāju no Latvija Pirmajā Vietā un Suverēnās varas puses.
Partijai Stabilitātei! sākumpunkts ir atsvešināšanās no valsts, varas valodas un oficiālās politikas. Cilvēks meklē protesta un prokrievisku kanālu. Taču pēc Rosļikova bēgšanas šis kanāls kļūst vājāks un mazāk noturīgs. Izvēle sāk sadalīties, jo iepriekšējā partija vairs neizskatās pēc spēcīga pārstāvniecības centra. Pieprasījums pēc protesta paliek, bet meklē jaunu nesēju. Ja šis pieprasījums nepārvar barjeru, tas nepārvēršas mandātos, ietekmē un piekļuvē valsts lēmumiem.
Prognoze partijai Stabilitātei!: 3,2% un barjeras nepārvarēšana.
Galvenais jautājums nav par to, vai šis elektorāts pazudīs. Tas nepazudīs. Galvenais jautājums ir par to, kur tas aizies. Daļa var aiziet pie Latvija Pirmajā Vietā, daļa pie Suverēnās varas, daļa paliks vecajā prokrieviskajā nišā, daļa aizies nepiedalīšanās virzienā. Tāpēc partijas Stabilitātei! reitings līdz vēlēšanām var kļūt zemāks, bet tās balsis var kļūt par resursu citām partijām.
Saskaņa / Saskaņas centrs: vecais krievvalodīgais modelis vairs nesavāc iepriekšējo pieprasījumu
Saskaņa un ar to saistītā vecā krievvalodīgā niša vairs neizskatās pēc iepriekšējā ietekmes centra. Šis segments ir saglabājis vēsturisko atmiņu, sociālo bāzi un daļu vecā vēlētāja, bet politiskais tirgus ir mainījies.
Saskaņai / Saskaņas centram problēma sākas ar iepriekšējās pārstāvniecības sabrukumu. Cilvēks jūt, ka vecais kanāls vairs nestrādā tā, kā agrāk. Viņš meklē vai nu pazīstamu aizsardzības formu, vai jaunu protesta kanālu, vai vienkārši aiziet nepiedalīšanās virzienā. Pieprasījums pēc pārstāvniecības paliek, bet tas ir sašķelts. Bez barjeras pārvarēšanas šis pieprasījums nepārvēršas mandātos.
Prognoze Saskaņai / Saskaņas centram: 2,8% un barjeras nepārvarēšana.
Šī līnija būs svarīga nevis kā uzvarētājs, bet kā balsu pārdales avots. Pat daži procenti var mainīt rezultātu, ja tie neaiziet vienā partijā, bet izklīst starp vairākiem virzieniem.
Kāpēc Ainārs Šlesers var neieņemt pirmo vietu
Ir desmit galvenie iemesli, kāpēc Ainārs Šlesers un Latvija Pirmajā Vietā var palikt viens no spēcīgākajiem kampaņas spēkiem, bet neieņemt pirmo vietu.
- Pirmais iemesls ir saistīts ar to, ka protests nav monolīts. Latvija Pirmajā Vietā savāc spēcīgu aizkaitinājumu pret varu, nodokļiem, bankām, cenām, birokrātiju un veco partiju sistēmu, bet nepaņem visu protestu pilnībā. Daļa neapmierināto vēlētāju var aiziet pie Suverēnās varas, jo tur spēcīgāk skan suverenistiskais motīvs. Daļa var aiziet pie Mēs mainām noteikumus, jo tur galvenais akcents ir likts uz pašas politikas noteikumu maiņu. Daļa paliks ap Stabilitātei!, daļa aizies vecajā krievvalodīgajā nišā, bet daļa vienkārši neatnāks uz vēlēšanām. Tāpēc protests pastiprina Latvija Pirmajā Vietā, bet vienlaikus ierobežo tās griestus.
- Otrais iemesls ir saistīts ar krievvalodīgā elektorāta izmaiņām Krievijas kara pret Ukrainu laikā. Šajā sabiedrības daļā paliek prokrieviskais kodols, bet tam blakus ir cilvēki, kuriem Krievija uz kara fona kļuva nevis par aizsardzību, bet par draudu. Viņi var būt neapmierināti ar Latvijas varu, kritizēt valodas politiku, neuzticēties vecajām partijām, bet vienlaikus nebūt gatavi balsot par līniju, kas izskatās kā risks aiziet Krievijas un Baltkrievijas politiskajā zonā.
- Trešais iemesls ir saistīts ar Alekseja Rosļikova bēgšanu un krīzi ap Stabilitātei!. Daļai vēlētāju Baltkrievija vairs neizskatās kā aizsardzības vai alternatīvas vieta. Tā ir saistīta ar Lukašenko režīmu, atkarību no Krievijas un dalību spiedienā uz Ukrainu. Tāpēc Rosļikova bēgšana var nevis pastiprināt veco prokrievisko nišu, bet tieši otrādi sagraut uzticēšanos tai. LSM rakstīja, ka Rosļikova aiziešana sašūpoja Stabilitātei!, bet cīņa par krievvalodīgo vēlētāju pastiprinājās; šajā laukā var iegūt Latvija Pirmajā Vietā un Suverēnā vara. Stabilitātei! reitings līdz vēlēšanām var kļūt zemāks, bet tās balsis sāks aiziet pie citām partijām un daļēji nepiedalīšanās virzienā.
- Ceturtais iemesls ir saistīts ar Progresīvajiem. Ja līdz oktobrim galvenā tēma kļūs ne tikai protests pret varu, bet medicīna, algas, pabalsti, nodokļi, mājoklis, sociālā aizsardzība un bailes no nabadzības, Progresīvie iegūs iespēju apsteigt Latvija Pirmajā Vietā. Šajā gadījumā sociāli trauksmainā personība var kļūt spēcīgāka par aizkaitināto personību. Cilvēks meklēs nevis strauju pagriezienu, bet ikdienas dzīves aizsardzību un pārvaldāmāku pārmaiņu modeli. Progresīvie jau ir iezīmējuši algas, nodokļus un pabalstus kā prioritātes un novilkuši sarkano līniju pret sadarbību ar Latvija Pirmajā Vietā.
- Piektais iemesls ir saistīts ar mobilizāciju pret strauju pagriezienu. Latvija ir maza valsts, un tai drošība, sabiedrotie, austrumu robeža, investoru uzticība un institūciju noturība nav otršķirīgi jautājumi. Ja daļā sabiedrības parādīsies bailes, ka Latvija Pirmajā Vietā var ievest valsti konfliktā ar ārējiem drošības un pārvaldības balstiem, daļa neizlēmušo vēlētāju var pāriet pie Progresīvajiem, Nacionālās apvienības, Jaunās Vienotības vai Apvienotā saraksta.
- Sestais iemesls ir saistīts ar kampaņas pārmērīgu personalizāciju ap Aināru Šleseru. Spēcīga personība var ātri savākt aizkaitināto vēlētāju, jo cilvēks meklē figūru, kas runā skarbi, sola kārtību un rada kontroles sajūtu. Taču tā pati spēka īpašība var kļūt par ierobežojumu. Daļai sabiedrības Latvija Pirmajā Vietā izskatās nevis kā plaša politiska komanda, bet kā viena līdera projekts. Šlesera personība mobilizē atbalstītājus, bet vienlaikus var apturēt to cilvēku izvēli, kuri baidās no pārāk personiskas varas, vecām saitēm un lēmumu koncentrācijas vienās rokās.
- Septītais iemesls ir saistīts ar Aināra Šlesera pagātni. Daļai vēlētāju viņš neizskatās pēc jauna politiķa. Viņš tiek uztverts kā vecās politiskās gvardes pārstāvis, kas jau ir bijis varā, biznesā, ietekmē un iepriekšējās vienošanās. LSM materiālā par premjera amata kandidātiem norādīja, ka starp nākamās kampaņas līderiem tieši kārtējā Šlesera parādīšanās izskatās kā vecās gvardes atgriešanās. Tas viņam traucē pilnībā paņemt balsi pret veco sistēmu. Cilvēks var dusmoties uz pašreizējo varu, bet vienlaikus neuzskatīt Šleseru par īstu jaunu alternatīvu. Šādā gadījumā protesta personība ne vienmēr pārvēršas izvēlē par Latvija Pirmajā Vietā.
- Astotais iemesls ir saistīts ar uzņēmēja tēlu politikā. Ainārs Šlesers tiek uztverts ne tikai kā politiķis, bet arī kā cilvēks no biznesa. Daļai vēlētāju tas var būt pluss: uzņēmējs šķiet praktisks, stingrs, spējīgs skaitīt naudu, vienoties un ātri pieņemt lēmumus. Taču citai sabiedrības daļai šāds tēls rada bailes. Cilvēki var jautāt, vai uzņēmēja ienākšana varā nenovedīs pie politikas, biznesa, valsts pasūtījumu, ietekmes un personisko interešu saplūšanas. Mazā valstī šīs bailes ir īpaši jutīgas, jo varas, biznesa un mediju loki tiek uztverti kā cieši saistīti. Tāpēc spēcīga uzņēmēja tēls var mobilizēt Latvija Pirmajā Vietā atbalstītājus, bet vienlaikus atgrūst vēlētājus, kuri baidās no korupcijas, slēgtām vienošanām un valsts vadīšanas kā personiska projekta.
- Devītais iemesls ir saistīts ar koalīcijas bailēm. Vēlētājs var balsot ne tikai par partiju, bet arī par valsts nākotnes pārvaldāmību. Ja daļā sabiedrības parādīsies sajūta, ka ap Latvija Pirmajā Vietā ir grūti savākt stabilu valdību, daļa balsu var aiziet pie partijām, kas izskatās koalīcijai piemērotākas. Mazai valstij tas ir īpaši svarīgi, jo politiskais haoss ātri atspoguļojas budžetā, drošībā, investīcijās un uzticībā valstij.
- Desmitais iemesls ir saistīts ar to, ka dažādas neapmierināto cilvēku grupas vēlas dažādu rezultātu. Viens vēlētājs vēlas sodīt varu. Cits vēlas aizsargāt algu un medicīnu. Trešais vēlas aizsargāt valodu un valstiskumu. Ceturtais vēlas spēcīgu koalīciju. Piektais vēlas mainīt vēlēšanu noteikumus. Sestais vēlas vairāk varas tautai. Tāpēc pat kopīgs aizkaitinājums pret varu nerada vienu kopīgu izvēli. Tas sadalās dažādos politiskajos pieprasījumos, un katrs pieprasījums aiziet pie savas partijas.
Šo desmit iemeslu secinājums ir vienkāršs: Latvija Pirmajā Vietā var palikt viena no spēcīgākajām kampaņas partijām, bet tās pirmā vieta nav garantēta. Ainārs Šlesers spēj savākt spēcīgu aizkaitināto personību, bet pret viņu strādā protesta sašķeltība, krievvalodīgā elektorāta izmaiņas Krievijas kara pret Ukrainu laikā, Rosļikova bēgšana, sociālās trauksmes pieaugums, bailes no strauja pagrieziena, pārmērīga kampaņas personalizācija, vecā politiskā bagāža, bailes no biznesa varā, koalīcijas risks un interešu atšķirības neapmierinātajā sabiedrībā.
Mandātu prognoze
Ja darba prognozi piemēro partijām, kas pārvar 5% barjeru, aptuvenā 15. Saeimas aina var iznākt ļoti sašķelta. Šādā parlamentā neviena partija neiegūst patstāvīgu vairākumu, bet pirmā vieta kļūst nevis par cīņas beigām, bet par sākumu sarunām par koalīciju, valdības programmu, budžetu un galvenajiem valsts lēmumiem.
- Progresīvie var iegūt apmēram 18 mandātus.
- Latvija Pirmajā Vietā var iegūt apmēram 17 mandātus.
- Nacionālā apvienība var iegūt apmēram 15 mandātus.
- Jaunā Vienotība var iegūt apmēram 13 mandātus.
- Apvienotais saraksts var iegūt apmēram 12 mandātus.
- Zaļo un Zemnieku savienība var iegūt apmēram 9 mandātus.
- Suverēnā vara var iegūt apmēram 9 mandātus.
- Mēs mainām noteikumus var iegūt apmēram 7 mandātus.
Šāds izkārtojums nozīmē nevis vienas politiskās līnijas uzvaru, bet sarežģītu parlamentāro mezglu. Pat ja Progresīvie ieņems pirmo vietu, viņi neiegūs patstāvīgu varu. Pat ja Latvija Pirmajā Vietā būs otrā, partija tāpat paliks ļoti spēcīgs spiediena centrs. Tāpēc galvenais jautājums pēc vēlēšanām būs ne tikai par to, kurš atnāca pirmais. Galvenais jautājums būs par to, kurš spēs savākt vairākumu, noturēt valsti pārvaldāmu un nesagraut līdzsvaru starp drošību, sociālo politiku, reģioniem un institucionālo noturību.
Iespējamie scenāriji pēc vēlēšanām
Pirmais scenārijs: koalīcija bez Latvija Pirmajā Vietā
Šajā prognozē ticamākais scenārijs ir saistīts ar koalīcijas veidošanu bez Latvija Pirmajā Vietā. Tās iespējamais pamats varētu būt Progresīvie, Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts un Zaļo un Zemnieku savienība. Šāda koalīcija būs sarežģīta ne tikai dalībnieku skaita dēļ. Tā būs sarežģīta tāpēc, ka tās iekšpusē atradīsies dažādi politiskie virzieni, dažādas vēlētāju grupas un dažādas atbildes uz jautājumu par Latvijas nākotni pēc 2026. gada vēlēšanām.
Progresīvie vilks uz sociālās aizsardzības, algu, medicīnas, pabalstu, nodokļu taisnīguma un redzamākas valsts lomas cilvēka aizsardzībā pusi. Nacionālā apvienība turēs Latvijas valstiskuma, valodas, drošības, kultūras, demogrāfijas un vēsturiskās atmiņas līniju. Jaunā Vienotība atbildēs par institucionālo pārvaldāmību, sabiedroto drošību, budžetu, starptautisko paredzamību un valsts kursa turpināšanu. Apvienotais saraksts liks uzsvaru uz pārvaldību, ekonomisko disciplīnu, administratīvo efektivitāti un profesionālāku valsts darbu. Zaļo un Zemnieku savienība vilks uz reģionu, pašvaldību, lauksaimniecības, infrastruktūras un saimnieciskās ikdienas pusi.
Šādā koalīcijā konflikti būs gandrīz neizbēgami. Strīdi radīsies ap nodokļiem, budžetu, sociālo politiku, reģioniem, izglītību, valodu, aizsardzības izdevumiem, pārvaldības amatiem un ideoloģiskiem jautājumiem. Tā nebūs viegla domubiedru koalīcija. Drīzāk tā būs nepieciešamības koalīcija, kur partijas apvienos nevis pilnīga uzskatu sakritība, bet vēlme nepieļaut Latvija Pirmajā Vietā nākšanu pie varas un noturēt Latviju noturīgā sabiedroto, institucionālā un drošības kontūrā.
Šī scenārija galvenais vājums ir tas, ka valdība var būt iekšēji konfliktējoša. Šī scenārija galvenais spēks ir tas, ka tas saglabā pārvaldāmību, ārējo paredzamību un iespēju nepieļaut strauju pagriezienu. Mazai valstij tam ir īpaša nozīme: vāja koalīcija var būt nepatīkama, bet straujš un slikti aprēķināts pagrieziens var būt bīstamāks.
Otrais scenārijs: Latvija Pirmajā Vietā pirmā vai otrā, bet paliek spēcīgā opozīcijā
Pat otrā vieta Aināram Šleseram nenozīmēs sakāvi. Latvija Pirmajā Vietā var kļūt par galveno protesta opozīcijas balsi. Šādā gadījumā partija spiedīs uz jebkuru koalīciju caur cenu, nodokļu, banku, kredītu, migrācijas, korupcijas, varas privilēģiju, birokrātijas un noguruma no vecās partiju sistēmas tēmām.
Šis scenārijs dod Latvijai formāli stabilu valdību, bet ļoti spēcīgu protesta opozīciju. Pat bez Latvija Pirmajā Vietā dalības varā protesta uzvedība sabiedrībā nepazudīs. Tā gaidīs valdības kļūdas, vājus lēmumus, iekšējus konfliktus un jaunus mobilizācijas iemeslus. Jo vairāk nākamā koalīcija strīdēsies savā starpā, jo spēcīgāk Ainārs Šlesers varēs teikt, ka vecā sistēma atkal netiek galā.
Šajā scenārijā Ainārs Šlesers var nekļūt par valdības vadītāju, bet var kļūt par galveno aizkaitinātās personības politisko centru. Jebkurš cenu kāpums, jebkurš strīds par nodokļiem, jebkurš medicīnas vājums, jebkurš skandāls ap privilēģijām un jebkurš pārvaldības konflikts pārvērtīsies argumentā pret varu. Tāpēc Latvija Pirmajā Vietā var neieņemt pirmo vietu, bet tomēr palikt viens no ietekmīgākajiem nākamā politiskā cikla spēkiem.
Trešais scenārijs: mēģinājums veidot koalīciju ar Latvija Pirmajā Vietā
Šis scenārijs ir mazāk ticams, bet politiski svarīgs. Ja pēc vēlēšanām bez Latvija Pirmajā Vietā neizdosies savākt stabilu vairākumu, daļa partiju var sākt apspriest sadarbību ar Aināru Šleseru. Šādā gadījumā par atslēgas spēkiem var kļūt Zaļo un Zemnieku savienība, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība, Suverēnā vara un Mēs mainām noteikumus.
Tieši šeit prokrieviskais risks kļūs nevis teorētisks, bet praktisks. Jautājums nebūs lozungos, bet konkrētos lēmumos: kā mainīsies politika pret Ukrainu, sabiedrotajiem, drošību, medijiem, aizsardzību, budžetu, austrumu robežu un ārējām saistībām. Mazai valstij šāds scenārijs ir īpaši jutīgs, jo jebkura kursa nobīde ātri atspoguļojas partneru uzticībā, investīcijās, drošībā un valsts iekšējā noturībā.
Pat ja formāli šāda koalīcija runās par saimniecību, nodokļiem, biznesu un cilvēku aizsardzību, galvenais jautājums paliks dziļāks. Vai Latvija stiprinās savu drošību un institucionālo noturību, vai sāks ieiet politisku darījumu periodā, kur aizkaitinājums pret varu kļūs spēcīgāks par stratēģisku aprēķinu. Tieši tāpēc Latvija Pirmajā Vietā iespējamā dalība koalīcijā tiks vērtēta ne tikai caur iekšējo ekonomiku, bet arī caur to, kā tā mainīs Latvijas kā mazas valsts stāvokli līdzās austrumu robežai.
Ceturtais scenārijs: vāja valdība un pastāvīgs protests
Ja Saeima būs sašķelta, valdība var izrādīties vāja. Tad pat bez Latvija Pirmajā Vietā varā protesta uzvedība augs. Jebkura koalīcijas kļūda strādās Aināra Šlesera, Suverēnās varas un partijas Mēs mainām noteikumus labā. Jebkurš konflikts valdības iekšienē pastiprinās sajūtu, ka vecā sistēma atkal netiek galā.
Šādā scenārijā 2026. gada vēlēšanas nevis aizver politisko krīzi, bet atver jaunu ciklu. Sabiedrība saņem valdību bez strauja pagrieziena, bet vienlaikus saglabā spēcīgu protesta enerģiju. Tas nākamo politisko periodu padara nervozu, konfliktējošu un atkarīgu no tā, vai koalīcija spēs parādīt rezultātu medicīnā, algās, nodokļos, drošībā, reģionos un pārvaldībā.
Politiskās ekonomikas pamatlikumam šis scenārijs ir īpaši svarīgs. Ja personības stāvoklis pēc vēlēšanām nemainīsies, ja cilvēks turpinās just aizkaitinājumu, nabadzību, netaisnību, vāju medicīnu un neuzticēšanos varai, politiskais pieprasījums nepazudīs. Tas vienkārši pāries nākamajā ciklā un atkal sāks meklēt jaunu nesēju. Tad 2026. gada vēlēšanas kļūs nevis par politiskās spriedzes noslēgumu, bet par jaunu atskaites punktu.
Galvenais secinājums
Latvija 2026. gadā izvēlas ne tikai partiju. Latvija izvēlas mazas valsts galveno kustības virzienu. Tā ir izvēle starp sociālo trauksmi un protestu, starp pārvaldāmību un strauju pagriezienu, starp valstiskumu un nogurumu no varas, starp reģionālo ikdienu un lielu politisku cīņu.
Ja par galveno stāvokli kļūs sociālā trauksme, pirmo vietu var iegūt Progresīvie. Ja par galveno stāvokli kļūs aizkaitinājums pret varu, pirmo vietu var iegūt Latvija Pirmajā Vietā. Ja par galveno stāvokli kļūs bailes par valodu, valstiskumu un drošību, pastiprināsies Nacionālā apvienība. Ja par galveno stāvokli kļūs vēlme pēc pārvaldāmības, pozīcijas atgūs Jaunā Vienotība. Ja par galveno stāvokli kļūs saimnieciskā ikdiena, pastiprināsies Zaļo un Zemnieku savienība un Apvienotais saraksts. Ja par galveno stāvokli kļūs suverenistiska neuzticēšanās, pieaugs Suverēnā vara. Ja par galveno stāvokli kļūs neuzticēšanās politikas noteikumiem, Saeimā iekļūs Mēs mainām noteikumus.
Raksta prognoze paliek šāda: Progresīvie ieņem pirmo vietu ar nelielu pārsvaru, Latvija Pirmajā Vietā ieņem otro vietu, Nacionālā apvienība ieņem trešo vietu. Valdība, visticamāk, tiks veidota bez Latvija Pirmajā Vietā, bet tā būs sarežģīta, sašķelta un iekšēji konfliktējoša.
Politiskās ekonomikas pamatlikuma loģika šeit izpaužas nevis kā atsevišķa shēma, bet kā visas kampaņas kustība. Sociāli trauksmainā personība var kļūt spēcīgāka par aizkaitināto personību. Aizkaitinātā personība saglabās Latvija Pirmajā Vietā ļoti augstā līmenī. Krievvalodīgais prokrieviskais bloks vairs nesavācas vienā vertikālē. Rosļikova bēgšana paātrina vecās prokrieviskās nišas sabrukumu, bet Stabilitātei! balsis var aiziet pie citām partijām vai nepiedalīšanās virzienā.
Latvijai kā mazai valstij Latvijas valstiskums, institucionālā noturība un sabiedroto drošība kļūst nevis par atsevišķām tēmām, bet par izdzīvošanas nosacījumiem. Tāpēc naudu un varu iegūs nevis tas, kurš vienkārši kliedz skaļāk, bet tas, kurš spēs pārvērst personības stāvokli noturīgā politiskā uzvedībā, pēc tam izvēlē, pēc tam pieprasījumā, bet tad mandātos, koalīcijā, budžetā un valsts lēmumos.
Prognoze publicēta 06.05.2026.
Iv.Spolan
Modeļa “Politiskās ekonomikas pamatlikums” autors
