Oto fon Bismarks nebija tikai XIX gadsimta vācu politiķis. Viņš bija spēcīgas valsts arhitekts, kura centās noturēt sabiedrību kontrolē straujas rūpnieciskās izaugsmes brīdī. Vācija ātri mainījās: auga pilsētas, attīstījās rūpnīcas, nostiprinājās strādnieku šķira, pieauga sociālistisko kustību ietekme. Valsts saprata: ja strādājošam cilvēkam netiks dota vismaz minimāla nākotnes aizsardzības sajūta, viņš var sākt meklēt aizsardzību nevis pie valsts, bet pie revolucionāriem politiskajiem spēkiem.