Uzvedība — pieļaujamo darbību robežas
Uzvedība ir sistēmas līmenis, kurā nosaka, kādas darbības cilvēkam vispār ir pieļaujamas. Tā darbojas pirms izvēles un nav saistīta ar konkrētas darbības fiksēšanu. Brīdī, kad cilvēks sāk izvēlēties, daļa darbību jau ir izslēgta, un viņš līdz tām vienkārši nenonāk.
Pamata politiskās ekonomikas likums
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Ja personība veido iekšējo pamatu, tad uzvedība nosaka robežas, kurās cilvēks rīkojas. Tā neatbild uz jautājumu “ko darīt”. Tā nosaka, kādas darbības vispār nonāk tajā laukā, no kura pēc tam notiek izvēle.
Izvēles brīdī cilvēks nesaskaras ar visām iespējamām darbībām. Viņš sastopas tikai ar tām darbībām, kas viņam jau ir pieļaujamas. Viss, kas atrodas ārpus šīm robežām, netiek apsvērts, netiek analizēts un neparādās kā darbība.
To var redzēt vienkāršās situācijās. Viens cilvēks mierīgi samaksā par preci vai pakalpojumu, cits aizver lapu un aiziet. Viens pieiet un uzsāk sarunu, cits to nedara. Viens riskē, cits no riska izvairās. Šīs atšķirības nerodas izvēles brīdī. Tās jau ir izveidotas uzvedības līmenī.
Uzvedība nosaka pieļaujamo darbību robežas. Šajās robežās var būt dažādi virzieni: pirkt vai nepirkt, atvērt vai aizvērt, pieiet vai paiet garām. Taču viss, kas atrodas ārpus šīm robežām, cilvēkam neparādās kā iespējama darbība.
Svarīgi saprast: cilvēks neizvēlas no visa, kas pastāv. Viņš izvēlas tikai no tā, kas viņam ir pieļaujams. Tieši uzvedība nosaka šo pieļaujamību.
Uzvedība nerada darbību un neuzsāk kustību. Tā nosaka, vai darbība vispār parādās kā iespēja. Ja darbība nav pieļaujama, tā netiek apsvērta. Cilvēks to neatliek, nesalīdzina un neanalizē. Viņš līdz tai vienkārši nenonāk.
Uzvedība darbojas pirms apzinātas izvēles. Cilvēks bieži nepamana to, ko viņš neapsver. Viņam šķiet, ka izvēle ir brīva, bet patiesībā tā notiek jau noteiktās robežās. Tas rada brīvības sajūtu, lai gan darbību lauks jau ir ierobežots.
Uzvedība neveidojas vienā brīdī. Tā veidojas no pieredzes, atkārtojumiem, ieradumiem, bailēm, apkārtējās vides un brīvības līmeņa. Šie faktori nostiprina modeli, kas pēc tam darbojas automātiski.
Tāpēc cilvēks bieži atkārto vienas un tās pašas darbības. Pat ja apstākļi mainās, uzvedība paliek tā pati, un pieļaujamo darbību kopums nemainās. Izvēle notiek tajā pašā laukā, un rezultāts atkārtojas.
Ja uzvedība nemainās, jaunas darbības neparādās. Var mainīties apstākļi, piedāvājumi un cenas, bet cilvēks turpina rīkoties tajās pašās robežās.
Ja uzvedība paplašinās, parādās jaunas pieļaujamas darbības. Cilvēks sāk redzēt to, ko iepriekš neredzēja. Tikai tad kļūst iespējama jauna izvēle.
Uzvedība nav izvēle. Izvēle fiksē vienu darbību. Uzvedība nosaka, kuras darbības vispār var tikt fiksētas.
Ietekmējot tikai izvēli, stabilas izmaiņas nenotiek. Ja robežas nemainās, cilvēks atgriežas pie tiem pašiem rezultātiem. Izmaiņas notiek tikai tad, kad mainās uzvedība.
Spēcīga sistēma darbojas uzvedības līmenī. Tā nepiespiež izvēlēties. Tā maina to, kas ir pieļaujams. Pēc tam cilvēks pats sāk redzēt jaunas darbības kā iespējamas.
Vāja sistēma nemaina uzvedību. Tā saglabā esošās robežas. Darbības atkārtojas, un jauna kustība nerodas.
Pirms uzvedības:
- nav pieļaujamu darbību,
- nav lauka, no kura izvēlēties,
- nav pamata kustībai.
Pēc uzvedības veidošanās:
- parādās pieļaujamo darbību lauks,
- daļa darbību tiek izslēgta iepriekš,
- izvēle kļūst iespējama.
Uzvedība nosaka ne tikai to, ko cilvēks darīs, bet arī to, ko viņš nekad nedarīs. Tā izslēdz daļu realitātes vēl pirms rodas doma par darbību.
Ja darbība nav pieļaujama, tā neparādās. Ja uzvedība nemainās, rezultāts atkārtojas.
Cilvēks nerīkojas no visa, kas pastāv. Viņš rīkojas tikai no tā, kas viņam ir pieļaujams.
- Uzvedība nosaka darbību robežas.
- Uzvedība veido izvēles lauku.
- Uzvedība izslēdz nepieļaujamo.
- Bez uzvedības izvēle nav iespējama.
Precīzi runājot, uzvedība ir līmenis, kurā veidojas pieejamo darbību kopums. Pirms tā nav variantu. Pēc tā ir lauks, kurā notiek izvēle.
Uzvedība nerada kustību, bet bez tās kustība nav iespējama. Tā nenosaka, kas tiks izdarīts, bet nosaka, kas vispār var tikt izdarīts.
Ja darbība nav pieļaujama, tā neeksistē. Ja uzvedība nemainās, rezultāts atkārtojas.
Iv.Spolan
Modeļa “Politiskās ekonomikas pamatlikums” autors
