Ceturtajā daļā Politiskās ekonomikas pamatlikums nonāk pie galvenā jautājuma: kas notiek ar Personību, kad ar naudu izveidotā Sistēmas forma atgriežas pie tās caur Pieprasījumu, Izvēli un Uzvedību.
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Personības aizsargapvalka likums noslēdz Politiskās ekonomikas pamatlikuma ceturto daļu.
Pirmās trīs daļas parādīja, kā ekonomiskā sistēma rodas un kustas ap Personību.
Politiskās ekonomikas pamatlikums
Politiskās ekonomikas pamatlikums parādīja kustības sākumu:
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Ekonomika sākas nevis ar preci, nevis ar tirgu un nevis ar naudu. Tā sākas Personības iekšienē. Personība veido Uzvedību. Uzvedība atver Izvēles lauku. Izvēle rada Pieprasījumu. Pieprasījums iekustina Naudu. Tā cilvēka iekšējais stāvoklis iziet ārējā ekonomiskajā sistēmā.
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Atpakaļskaitījums
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Atpakaļskaitījums parādīja kustības otro pusi un sistēmas noslēgtību.
Nauda nav pēdējais punkts. Pēc parādīšanās sistēmā tā iegūst virzienu. Naudas virziens rada Sistēmas formu. Sistēmas forma atgriežas pie Personības caur izmainītu Pieprasījumu, sašaurinātu vai paplašinātu Izvēli un jaunu Uzvedību.
Tā parādās atgriezeniskā kustība:
Nauda → Naudas virziens → Sistēmas forma → Pieprasījums → Izvēle → Uzvedība → Personība
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Vadāmā viļņa un sistēmas spirālveida kustības likums
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Vadāmā viļņa un sistēmas spirālveida kustības likums parādīja, ka kontūrs ap Personību ne vienmēr dod vienu un to pašu rezultātu.
Personība: Uzvedība - Izvēle - Pieprasījums - Nauda
Viens un tas pats kontūrs var novest pie attīstības, ja kustība starp Uzvedību, Izvēli, Pieprasījumu un Naudu notiek saskaņoti un paceļ sistēmu. Tas var novest pie stagnācijas, ja kustība atkārto iepriekšējo stāvokli. Tas var novest pie vadāmas lejupslīdes, ja sistēma zaudē augstumu, bet saglabā formu. Tas var pāriet turbulencē, ja vilnis starp punktiem zaudē saskaņotību. Bet, ja Sistēmas forma vairs nespēj noturēt turbulenci, sākas nekontrolējamas krišanas stāvoklis.
Pēc tam rodas galvenais jautājums, kas mūs pārved pie ceturtā likuma.
Ja kontūrs ap Personību var pāriet turbulencē, ja Sistēmas forma var pārstāt noturēt kustību, ja atgriezeniskais spiediens sāk atgriezties pie modeļa centra, tad ir jāsaprot, kas notiek ar pašu Personību.
- Vai Personība ir neaizsargāts punkts, uz kuru sistēma vienkārši spiež no ārpuses?
- Vai Personībai ir iekšēja struktūra, kas pieņem spiedienu, sadala to un neļauj Sistēmas formai uzreiz sagraut tās centru?
Personības aizsargapvalka likums atbild uz šo jautājumu.
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Personības aizsargapvalka likums
Lai saprastu Personības aizsargapvalka likumu, Personība nav jāiedomājas kā kails punkts ekonomiskās kustības centrā. Ja Personību parāda tikai kā punktu, modelis nespēj paskaidrot, kāpēc vienu un to pašu sistēmas spiedienu viens cilvēks iztur, bet cits neiztur.
Personības aizsargsfēras likuma vizuālais modelis
Personības aizsargsfēras likuma vizuālajā modelī Personība atrodas centrā, bet tā nestāv atklāti sistēmas spiediena priekšā. Ap Personību atrodas aizsargsfēra. Tieši tā pirmā pieņem spiedienu, kas atgriežas no Sistēmas formas.
Aizsargsfēras iekšienē atrodas Personības iekšējais centrs. Tas saglabā Personības spēju būt pašai sev, rīkoties, izvēlēties, saprast savas vajadzības, veidot Pieprasījumu un virzīt resursus ne tikai uz izdzīvošanu, bet arī uz attīstību.
Aizsargsfēra jāiedomājas kā telpiska sfēra ap iekšējo centru. Tā ir līdzīga bumbai, kas tur formu nevis ar vienu nepārtrauktu sienu, bet ar daudziem savienotiem punktiem. Jo vairāk nostiprinātu un savienotu punktu atrodas uz sfēras, jo vienmērīgāk sadalās Sistēmas formas spiediens.
Tieši tāpēc sistēmas spiediens uzreiz nenonāk Personības centrā. Vispirms tas pienāk pie aizsargsfēras. Ja sfēra notur formu, trieciens neiet tieši iekšā. Tas sadalās pa virsmu, izkliedējas starp sfēras daļām un uzreiz nesagrauj iekšējo centru.
No ārpuses pie aizsargsfēras pienāk Sistēmas formas spiediens. Šis spiediens nāk caur Naudu, Pieprasījumu, Izvēli, Uzvedību, digitālo vidi, tirgu, parādiem, bailēm, ieradumiem, iespējām, ierobežojumiem, institūcijām un vidi, kurā dzīvo Personība.
Ja aizsargsfēra ir stipra, tā pieņem spiedienu un sadala to starp savām daļām un punktiem. Šajā gadījumā Personība var just slodzi, trauksmi, cenu kāpumu, digitālo spiedienu vai informācijas troksni, bet iekšējais centrs uzreiz nesabrūk. Personība saglabā spēju domāt, rīkoties, izvēlēties un virzīt resursu stabilitātes virzienā.
Ja aizsargsfēra ir vāja, spiediens nesadalās vienmērīgi. Tas koncentrējas sfēras vājajās vietās. Tur, kur punkti ir novājināti, pārslogoti vai slikti savienoti savā starpā, parādās pārrāvuma zonas. Caur šīm zonām Sistēmas formas spiediens sāk iziet tuvāk Personības iekšējam centram.
Tad ārējais trieciens pakāpeniski kļūst par Personības iekšējo stāvokli. Uzvedība kļūst par reakciju. Izvēle sašaurinās. Pieprasījums kļūst piespiedu. Nauda sāk aiziet nevis attīstībā, bet spiediena noturēšanā.
Tā Personības aizsargsfēras likuma vizuālais modelis izskatās šādi: centrā atrodas Personības iekšējais centrs, ap to atrodas aizsargsfēra, līdzīga telpiskai bumbai no savienotiem punktiem, bet no ārpuses pie šīs sfēras pienāk Sistēmas formas spiediens. Aizsargsfēras spēks ir atkarīgs no tā, cik nostiprinātas ir tās daļas, cik savienoti ir tās punkti un cik vienmērīgi tie sadala spiedienu. Ja sfēra notur spiedienu, Personības centrs saglabājas. Ja spiediens koncentrējas vājajās vietās, rodas pārrāvums, un Sistēmas forma sāk ietekmēt jau Personības iekšējo stāvokli.
Sistēmas formas atgriezeniskais spiediens
Sistēmas forma atgriežas pie Personības caur Atpakaļskaitījumu:
Nauda → Naudas virziens → Sistēmas forma
Nauda nepazūd pēc tam, kad tā ir iegājusi sistēmā. Tā iegūst virzienu. Šis virziens rada Sistēmas formu: tirgu, institūcijas, digitālo vidi, noteikumus, ieradumus, infrastruktūru, piedāvājumus, ierobežojumus un uzvedības veidus, kas cilvēkam kļūst par ierastiem.
Sistēmas forma → Pieprasījums → Izvēle → Uzvedība → Personība
Sistēmas forma nepaliek ārpusē. Tā sāk atgriezties pie Personības caur Pieprasījumu, Izvēli un Uzvedību.
Vispirms Sistēmas forma ietekmē Pieprasījumu. Tā parāda cilvēkam, ko uzskatīt par vajadzīgu, steidzamu, izdevīgu, prestižu, bīstamu vai obligātu. Pēc tam izmainītais Pieprasījums sašaurina vai paplašina Izvēli. Pēc tam Izvēle sāk mainīt Uzvedību. Un Uzvedība atgriežas pie Personības un pakāpeniski ietekmē tās iekšējo stāvokli.
Tā Sistēmas forma sāk izdarīt atgriezenisku spiedienu uz Personības aizsargsfēru.
Šis spiediens var būt dažāds. Ja Sistēmas forma ir būvēta ap attīstību, izglītību, veselību, autonomiju, drošību un ilgtermiņa iespējām, tā atgriež pie Personības spiedienu, kas var stiprināt aizsargsfēru.
Ja Sistēmas forma ir būvēta ap bailēm, parādiem, atkarību, haotisku patēriņu, digitālo noturēšanu un mākslīgu Pieprasījumu, tā atgriež pie Personības spiedienu, kas sāk caursist aizsargsfēru.
Tāpēc Personības aizsargapvalka likums ir tieši saistīts ar Atpakaļskaitījumu. Atpakaļskaitījums parāda, kā sistēma atgriežas pie Personības. Personības aizsargapvalka likums parāda, vai Personība izturēs šo atgriešanos.
Četri Personības aizsargsfēras sektori
Personības aizsargsfēra neturas uz vienas īpašības. To nevar izskaidrot tikai ar gribasspēku, tikai ar naudu, tikai ar veselību, tikai ar izglītību vai tikai ar raksturu.
Personība dzīvo sistēmas iekšienē caur četriem galvenajiem sektoriem:
Uzvedība - Izvēle - Pieprasījums - Nauda
Tieši caur šiem četriem sektoriem Personība ieiet ekonomiskajā kustībā.
- Caur Uzvedību iekšējais stāvoklis kļūst par darbību.
- Caur Izvēli darbība iegūst virzienu.
- Caur Pieprasījumu izvēle pārvēršas par prasību sistēmai.
- Caur Naudu šī prasība iegūst resursu un sāk mainīt Sistēmas formu.
Bet caur šiem pašiem četriem sektoriem sistēma atgriežas atpakaļ pie Personības.
- Sistēmas forma ietekmē Pieprasījumu.
- Izmainītais Pieprasījums sašaurina vai paplašina Izvēli.
- Izvēle maina Uzvedību.
- Uzvedība atgriežas pie Personības iekšējā stāvokļa.
Tāpēc arī Personības aizsargsfēra ir jāaplūko caur četriem sektoriem:
Uzvedība
Izvēle
Pieprasījums
Nauda
Ja viens sektors ir stiprs, bet cits ir caursists, aizsargsfēra vairs nav pilnīga. Personībai var būt resurss, bet tā var zaudēt spēju izvēlēties. Tā var saglabāt izvēli, bet nespēt noturēt darbību. Tā var rīkoties, bet veidot Pieprasījumu no spiediena. Tā var tiekties uz attīstību, bet virzīt Naudu turbulences noturēšanai.
Tāpēc Personības aizsargapvalka likums aplūko nevis atsevišķu cilvēka īpašību, bet četru sektoru saikni ap Personības iekšējo centru.
- Aizsargsfēra stiprinās, kad Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda notur saikni un atbalsta iekšējo centru.
- Aizsargsfēra vājinās, kad viens no šiem sektoriem saņem pārrāvumu, bet pārējie sāk pielāgoties šim pārrāvumam.
Uzvedība
Uzvedība parāda, vai Personība spēj noturēt darbību sistēmas spiediena apstākļos.
Kad aizsargsfēra Uzvedības sektorā ir stipra, Personība uzreiz nepārvēršas reakcijā. Tā var izjust bailes, nogurumu, aizkaitinājumu, vides spiedienu vai resursa trūkumu, bet joprojām saglabā spēju rīkoties apzināti.
Šajā nozīmē Uzvedība nav vienkārši kustība. Cilvēks var daudz kustēties, daudz runāt, daudz strādāt, daudz spiest pogas, daudz atbildēt, bet vienlaikus viņa Uzvedība jau var nebūt vadāma darbība, bet haotiska reakcija uz sistēmas spiedienu.
Stiprs Uzvedības sektors ļauj Personībai noturēt ritmu, veikt nepieciešamās darbības, nepamest svarīgo pie pirmā ārējā trieciena, neizšķīst trauksmē un nepāriet pilnībā automātiskā uzvedībā.
Kad Uzvedības sektors ir stiprs, Personība saglabā saikni starp iekšējo centru un ārējo darbību. Tā var izjust spiedienu, nogurumu vai trauksmi, bet tās darbība joprojām iziet no iekšēja balsta, nevis no haotiskas reakcijas uz Sistēmas formu.
Vājš Uzvedības sektors parādās tad, kad Personība zaudē spēju rīkoties no iekšējā centra. Uzvedību sāk noteikt ārēji kairinātāji: paziņojumi, bailes, steidzamība, parādi, citu prasības, nogurums, digitālais troksnis vai tirgus spiediens.
Kad Uzvedības sektors ir vājš, cilvēks vēl var būt aktīvs, bet šī aktivitāte vairs nestiprina aizsargsfēru. Tā var paātrināt pārrāvumu, jo Uzvedība kļūst nevis par veidu, kā noturēt sevi, bet par kanālu, caur kuru Sistēmas formas spiediens ienāk Personības iekšienē.
Izvēle
Izvēle parāda, vai Personība saglabā spēju izvēlēties, nevis tikai reaģēt.
Izvēle nav vienāda ar variantu skaitu. Sistēma var dot cilvēkam simtiem piedāvājumu, pogu, preču, pakalpojumu, maršrutu un iespēju, bet vienlaikus sašaurināt īsto izvēli līdz vienam koridoram. Cilvēks ārēji izvēlas, bet iekšēji jau virzās pa Sistēmas formas radīto virzienu.
Stiprs Izvēles sektors ļauj Personībai apstāties spiediena priekšā, ieraudzīt alternatīvas, salīdzināt sekas, atšķirt savu lēmumu no uzspiesta impulsa un nepieņemt lēmumu tikai baiļu dēļ.
Kad Izvēle ir stabila, Personība spēj izturēt pauzi, apturēt ārējo impulsu un saprast, ko tieši tai piedāvā, kāpēc tas tiek piedāvāts un kādu virzienu šī izvēle rada tās Uzvedībai, Pieprasījumam un Naudai.
Kad Izvēles sektors ir stiprs, Personība saglabā saikni starp iekšējo centru un lēmumu. Tā redz ne tikai tuvāko ieguvumu vai zaudējuma bailes, bet arī sekas: ko šī izvēle mainīs tās Uzvedībā, kādu Pieprasījumu tā radīs un kādu Sistēmas formu tā atbalstīs.
Vājš Izvēles sektors parādās tad, kad Personība sāk izvēlēties no panikas, bailēm palaist garām, atkarības no sistēmas norādēm vai sajūtas, ka citas izejas nav.
Kad Izvēles sektors ir vājš, Izvēle ārēji paliek, bet iekšēji tā jau ir novājināta. Cilvēks spiež, pērk, piekrīt, abonē, ņem kredītu, maina uzvedību, bet dara to nevis no brīva lēmuma, bet no Sistēmas formas spiediena.
Pieprasījums
Pieprasījums parāda, ko Personība sāk prasīt no sistēmas.
Pieprasījums nedzimst tikai tirgū. Tas sākas Personības iekšienē, bet Sistēmas forma var mainīt to, ko cilvēks uzskata par vajadzīgu, steidzamu, prestižu, izdevīgu, bīstamu vai obligātu.
Stiprs Pieprasījuma sektors ir saistīts ar ilgtermiņa vajadzībām. Personība prasa no sistēmas to, kas stiprina tās aizsargsfēru: veselību, izglītību, drošību, māju, attīstību, autonomiju, vides kvalitāti, reālas saites, stabilus instrumentus un iespēju veidot nākotni.
Šāds Pieprasījums ne vienmēr izskatās spilgts vai ātrs. Tas var būt mierīgs, racionāls un ilgs. Bet tieši tas virza sistēmu stabilitātes virzienā.
Vājš Pieprasījuma sektors parādās tad, kad Personība sāk prasīt nevis to, kas to stiprina, bet to, kas īslaicīgi noņem spiedienu. Tad Pieprasījums kļūst par reakciju uz trauksmi, bailēm, vientulību, salīdzināšanu, nogurumu vai digitālo troksni.
Šajā stāvoklī cilvēks pats var prasīt no sistēmas to, kas viņu notur turbulencē. Viņš pērk nevis attīstību, bet īsu atvieglojumu. Viņš prasa nevis izvēles brīvību, bet jaunu stimulu. Viņš virza Pieprasījumu nevis uz aizsargsfēras stiprināšanu, bet uz spiediena uzturēšanu, no kura cenšas atbrīvoties.
Nauda
Nauda parāda, kurp tiek virzīts resurss.
Personības aizsargsfēras likumā Nauda parāda virzienu: kas saņem barošanu sistēmas iekšienē.
- stabilitāte;
- turbulence.
Ja nauda tiek virzīta uz veselību, izglītību, autonomiju, attīstības instrumentiem, reālām saitēm, drošību, vides kvalitāti un atjaunošanos, aizsargsfēra saņem barošanu.
Ja nauda aiziet parādos, atkarībās, haotiskā patēriņā, bailēs, pārmaksā par kontroli, abonementu lamatās, mākslīgās vajadzībās un destruktīvā vidē, aizsargsfēra vājinās.
Naudas sektors ir īpaši svarīgs, jo tas nostiprina sistēmas virzienu.
- Ja naudu saņem stabilitāte, aizsargsfēra stiprinās.
- Ja naudu saņem turbulence, pārrāvums pastiprinās.
Tāpēc Nauda ceturtajā likumā parāda nevis nominālu, bet resursa kustības virzienu. Tā parāda, kas saņem barošanu aizsargsfēras iekšienē: stabilitāte vai turbulence.
Personības aizsargsfēras punkti
Personības aizsargsfēra nav gluda siena ap iekšējo centru. Tā jāiedomājas kā telpiska sfēra, kas sadalīta četrās daļās:
Uzvedība
Izvēle
Pieprasījums
Nauda
Katra sfēras daļa atbild par savu spiediena virzienu.
- Uzvedības daļa pieņem spiedienu uz darbību.
- Izvēles daļa pieņem spiedienu uz spēju izvēlēties.
- Pieprasījuma daļa pieņem spiedienu uz Personības vajadzībām un prasībām pret sistēmu.
- Naudas daļa pieņem spiedienu uz resursa virzienu.
Uz šīm četrām aizsargsfēras daļām atrodas punkti. Tieši caur punktiem sfēra pieņem, sadala vai laiž cauri Sistēmas formas spiedienu.
Aizsargsfēras punkts nav uz visiem laikiem stabils vai uz visiem laikiem turbulents. Viens un tas pats punkts var strādāt kā aizsardzība, bet var kļūt arī par pārrāvuma vietu. Viss ir atkarīgs no tā, kāds spiediens pienāk pie šī punkta, kāda aizsardzība uz tā stāv un vai tas ir savienots ar citiem sfēras punktiem.
Ja punkts ir nostiprināts un savienots ar citiem punktiem, tas palīdz sfērai sadalīt spiedienu. Tad trieciens nekoncentrējas vienā vietā un uzreiz nepāriet uz Personības iekšējo centru. Spiediens izkliedējas pa sfēru, un Personība saglabā spēju rīkoties, izvēlēties, veidot Pieprasījumu un virzīt resursu.
Ja punkts ir novājināts, pārslogots vai slikti savienots ar citiem punktiem, tas pārstāj sadalīt spiedienu. Šajā vietā spiediens sāk koncentrēties. Tad punkts pārvēršas nevis par aizsardzību, bet par sfēras vājo vietu.
Tāpēc svarīgs nav vienkārši punktu saraksts. Svarīgs ir punkta stāvoklis.
- Viens punkts Uzvedības sektorā var noturēt darbību, bet var arī laist cauri spiedienu tā, ka Uzvedība kļūst par reakciju.
- Viens punkts Izvēles sektorā var saglabāt spēju izvēlēties, bet var arī laist cauri spiedienu tā, ka Izvēle sašaurinās līdz koridoram.
- Viens punkts Pieprasījuma sektorā var noturēt ilgtermiņa vajadzību, bet var arī laist cauri spiedienu tā, ka Pieprasījums kļūst piespiedu.
- Viens punkts Naudas sektorā var virzīt resursu stabilitātē, bet var arī laist cauri spiedienu tā, ka resurss sāk barot turbulenci.
Tā aizsargsfēras punkts nav etiķete un nav galīga īpašība. Tā ir vieta uz sfēras, kur izšķiras, vai spiediens tiks pieņemts un sadalīts vai arī tas pāries dziļāk uz Personības iekšējo centru.
Viļņa slodze uz Personības aizsargsfēru
Vadāmā viļņa likums parādīja, ka ekonomiskā kustība ap Personību nenotiek kā nekustīga shēma, bet kā vilnis starp Uzvedību, Izvēli, Pieprasījumu un Naudu.
Personības aizsargsfēras likumā šis vilnis tiek aplūkots jau no citas puses: ne tikai kā sistēmas kustība, bet kā slodze uz Personības aizsargsfēru.
Kad Sistēmas forma atgriežas pie Personības caur Pieprasījumu, Izvēli un Uzvedību, tā neatgriežas tukša. Tā nes sevī iepriekšējās naudas kustības, iepriekšējā resursu virziena un iepriekšējās sistēmas formas rezultātu. Tāpēc pie aizsargsfēras pienāk nevis atsevišķs ārējs trieciens, bet spiediena vilnis.
Ja vilnis ir saskaņots, spiediens caur četrām aizsargsfēras daļām iet vienmērīgāk. Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda paliek savstarpēji saistīti, un aizsargsfēra iegūst iespēju sadalīt slodzi pa savu virsmu.
Ja vilnis zaudē saskaņotību un kļūst turbulents, slodze uz sfēru kļūst nevienmērīga. Tā sāk spēcīgāk sist pa atsevišķām sfēras daļām, radīt nobīdi, pārslogot vājās vietas un tuvināt pārrāvumu.
Tā Personības aizsargapvalka likums turpina Vadāmā viļņa likumu. Vadāmais vilnis parāda sistēmas kustības formu. Aizsargsfēra parāda, vai Personība izturēs šī viļņa slodzi, kad tas atgriežas pie iekšējā centra.
Personības aizsargsfēras pārrāvums
Personības aizsargsfēras pārrāvums rodas tad, kad spiediena vilnis, kas atgriežas no Sistēmas formas, pārstāj sadalīties pa sfēru un sāk iet caur tās vājo vietu uz Personības iekšējo centru.
Aizsargsfēra nesabrūk uzreiz pilnībā. Tā apņem Personības iekšējo centru un dalās četrās savienotās daļās: Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda. Kamēr šīs daļas notur saikni savā starpā, spiediens netriecas tieši centrā. To pieņem sfēra, tas izkliedējas starp tās daļām un sadalās pa virsmu.
Bet, ja viena no sfēras daļām ir novājināta, pārslogota vai slikti savienota ar pārējām daļām, spiediena vilnis sāk aizkavēties šajā vietā. Šī daļa vairs nepārnes slodzi tālāk pa sfēru. Spiediens koncentrējas, vājā vieta padziļinās, un rodas pārrāvums.
Pārrāvums nozīmē, ka Sistēmas formas spiediens vairs nepaliek tikai ārējs. Tas iziet caur bojāto aizsargsfēras daļu un sāk ietekmēt Personības iekšējo stāvokli.
Uzvedība
Uzvedības daļā pārrāvums izpaužas tad, kad darbība pārstāj iziet no iekšējā centra un pārvēršas reakcijā. Personība rīkojas nevis tāpēc, ka saprot virzienu, bet tāpēc, ka to stumj bailes, nogurums, steidzamība, aizkaitinājums vai ārējs spiediens.
Izvēle
Izvēles daļā pārrāvums izpaužas tad, kad Personība zaudē spēju mierīgi izvēlēties. Izvēle sašaurinās līdz koridoram. Ārēji varianti vēl var pastāvēt, bet iekšēji Personība jau kustas virzienā, ko nosaka Sistēmas forma.
Pieprasījums
Pieprasījuma daļā pārrāvums izpaužas tad, kad Personība sāk prasīt nevis to, kas stiprina tās aizsargsfēru, bet to, kas īslaicīgi noņem spiedienu. Pieprasījums kļūst piespiedu, trauksmains vai mākslīgi radīts.
Nauda
Naudas daļā pārrāvums izpaužas tad, kad resurss sāk aiziet nevis stabilitātē, bet turbulences noturēšanā. Nauda sāk barot nevis aizsardzību, bet sfēras vājo vietu.
Tā aizsargsfēras pārrāvums sākas nevis ar pilnīgu Personības sagraušanu, bet ar vienas sfēras daļas darba pārkāpumu. Ja šī daļa nepieņem spiediena vilni, nesadala to un nepārnes slodzi tālāk, Sistēmas forma iegūst pāreju uz Personības iekšējo centru.
Pārrāvuma ķēdes reakcija
Vienas aizsargsfēras daļas pārrāvums reti paliek tikai vienā vietā. Aizsargsfēra dalās četrās savienotās daļās: Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda. Tāpēc, ja viena daļa pārstāj pieņemt un sadalīt spiediena vilni, slodze sāk pāriet tālāk pa kontūru.
Ķēdes reakcija sākas nevis tāpēc, ka viena daļa pati par sevi sagrauj pārējās. Tā sākas tāpēc, ka tiek traucēta spiediena sadale sfērā. Vilnis vairs neiet vienmērīgi starp daļām. Tas aizkavējas vājā vietā, pastiprina nobīdi un sāk spiest uz nākamo aizsargsfēras daļu.
Ja pārrāvums rodas Uzvedībā, Personība zaudē stabilu darbības ritmu. Darbība kļūst par reakciju uz bailēm, nogurumu, aizkaitinājumu, steidzamību vai ārēju spiedienu. Šāda Uzvedība sāk spiest uz Izvēli, jo cilvēkam kļūst grūtāk apstāties, padomāt un ieraudzīt alternatīvu.
Ja pārrāvums pāriet Izvēlē, Personība jau izvēlas nevis no mierīga iekšējā centra, bet no trauksmes, steidzamības vai sajūtas, ka citas izejas nav. Tad Izvēle sāk mainīt Pieprasījumu. Personība sāk prasīt no sistēmas nevis to, kas stiprina tās aizsargsfēru, bet to, kas ātri noņem spiedienu.
Ja pārrāvums pāriet Pieprasījumā, Nauda sāk aiziet tur, kur spiediens tiek noņemts ātri, bet aizsargsfēra netiek stiprināta. Resurss tiek virzīts nevis stabilitātē, bet turbulences noturēšanā.
Ja pārrāvums pāriet Naudā, tas atgriežas atkal pie Uzvedības. Nauda sāk atbalstīt to Sistēmas formu, kas pastiprina spiedienu uz Personību. Personība ātrāk nogurst, biežāk reaģē automātiski un vēl vairāk zaudē spēju rīkoties no iekšējā centra.
Tā rodas pārrāvuma ķēdes reakcija:
Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda → Uzvedība
Vienas aizsargsfēras daļas pārrāvums sāk mainīt visu kontūru. Spiediens vairs nesadalās pa sfēru vienmērīgi, bet pāriet no vienas novājinātas daļas uz citu. Rezultātā aizsargsfēra pakāpeniski zaudē formu, un Personības iekšējais centrs saņem arvien vairāk tieša spiediena.
Ārējā spiediena vilnis un aizsargsfēras iekšējais pārrāvums
Ārējā spiediena vilnis un Personības aizsargsfēras iekšējais pārrāvums nav viens un tas pats.
Ārējā spiediena vilnis pienāk pie aizsargsfēras no ārpuses. Tas var rasties no dažādām Sistēmas formas izmaiņām: finanšu spiediena, darba zaudēšanas, digitālā spiediena, parādiem, kara, politiskas krīzes, tirgus krituma, platformu spiediena, noteikumu maiņas vai ierastās vides sabrukuma.
Bet pats ārējā spiediena vilnis vēl nenozīmē, ka Personības iekšējais centrs ir sagrauts. Ja aizsargsfēra notur formu, tā pieņem šo vilni, sadala slodzi starp četrām daļām — Uzvedību, Izvēli, Pieprasījumu un Naudu — un neļauj triecienam uzreiz iziet iekšā.
Iekšējais pārrāvums sākas tad, kad ārējā spiediena vilnis atrod vājo vietu aizsargsfērā. Tad spiediens vairs vienkārši neiet pa sfēras virsmu. Tas ienāk caur vienu no tās daļām un sāk mainīt Personības iekšējo stāvokli.
Ja vilnis iziet caur vājo vietu Uzvedībā, darbība pārstāj būt apzināta un kļūst par reakciju. Personība sāk rīkoties nevis no iekšējā centra, bet steidzamības, noguruma, baiļu, aizkaitinājuma vai ārējas piespiešanas spiedienā.
Ja vilnis iziet caur vājo vietu Izvēlē, Personība zaudē spēju mierīgi redzēt variantus. Izvēle sašaurinās līdz piespiedu lēmumam, un virzienu sāk noteikt nevis Personības iekšējais centrs, bet Sistēmas forma.
Ja vilnis iziet caur vājo vietu Pieprasījumā, Personība sāk prasīt no sistēmas nevis to, kas stiprina tās aizsargsfēru, bet to, kas vajadzīgs tūlītējai stāvokļa noturēšanai. Pieprasījums kļūst piespiedu un pārstāj strādāt attīstībai.
Ja vilnis iziet caur vājo vietu Naudā, resurss sāk tikt virzīts nevis stabilitātē un aizsargsfēras stiprināšanā, bet Sistēmas formas radītā spiediena aizvēršanā. Nauda pārstāj stiprināt Personību un sāk apkalpot pašu spiedienu.
Tāpēc Personības aizsargapvalka likums nošķir ārējā spiediena vilni un iekšējo pārrāvumu. Vilnis parāda, kas pienāk pie sfēras no ārpuses. Iekšējais pārrāvums parāda, vai šis spiediens ir izgājis caur aizsargsfēras vājo vietu uz Personības iekšējo centru.
Personības aizsargsfēra kā politiskās ekonomikas jautājums
Personības aizsargsfēra nav tikai personisks jautājums. Tā kļūst par politiskās ekonomikas jautājumu, jo aizsargsfēras stāvoklis ietekmē Uzvedību, Izvēli, Pieprasījumu un Naudas virzienu.
Ja pārrāvums notiek vienam cilvēkam, mainās viņa personīgā kustība sistēmas iekšienē. Viņš sāk rīkoties citādi, izvēlēties citādi, veidot citu Pieprasījumu un virzīt Naudu citos virzienos.
Bet, ja aizsargsfēras pārrāvums kļūst masveidīgs, mainās vairs ne viena atsevišķa dzīve. Mainās daudzu cilvēku ekonomiskā uzvedība.
Ja daudzi cilvēki zaudē spēju rīkoties no iekšējā centra, sistēma saņem vairāk reakciju apzinātas Uzvedības vietā.
Ja daudzi cilvēki zaudē spēju mierīgi izvēlēties, sistēma saņem vairāk piespiedu lēmumu īstas Izvēles vietā.
Ja daudzi cilvēki veido Pieprasījumu no trauksmes, noguruma, bailēm vai spiediena, sistēma sāk ražot vairāk formu, kas apkalpo šo stāvokli.
Ja daudzi cilvēki virza Naudu nevis stabilitātē, bet spiediena noturēšanā, naudas virziens sāk stiprināt tieši to Sistēmas formu, kas atkal atgriež spiedienu pie Personības.
Tā aizsargsfēras pārrāvums pārstāj būt tikai cilvēka iekšējā problēma. Tas kļūst par daļu no sistēmas kopējās kustības.
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda → Naudas virziens
Naudas virziens → Sistēmas forma → Pieprasījums → Izvēle → Uzvedība → Personība
Kad daudzu cilvēku aizsargsfēra vājinās, mainās Pieprasījums. Kad mainās Pieprasījums, mainās Naudas kustība. Kad mainās Naudas kustība, mainās Sistēmas forma. Un jaunā Sistēmas forma atkal atgriežas pie Personības caur spiediena vilni.
Tāpēc Personības aizsargsfēras stāvoklis ietekmē ne tikai atsevišķu cilvēku. Tas ietekmē, kāda Uzvedība kļūst masveidīga, kāda Izvēle kļūst parasta, kāds Pieprasījums kļūst galvenais un kādu Sistēmas formu sāk atbalstīt Nauda.
Noslēgums
Politiskās ekonomikas pamatlikums parāda ekonomikas kustību no Personības uz Naudu un atpakaļ pie Personības.
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Tiešā gaita parāda, kā Personība caur Uzvedību, Izvēli un Pieprasījumu ieved Naudu sistēmā.
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Atpakaļskaitīšana parāda, ka Nauda nav fināls. Tā iegūst virzienu, rada Sistēmas formu, atgriežas pie Pieprasījuma un caur izmainītu Pieprasījumu atkal ietekmē Personību.
Nauda → Naudas virziens → Sistēmas forma → Pieprasījums → Izvēle → Uzvedība → Personība
Politiskās ekonomikas pamatlikums: Vadītā viļņa un sistēmas spirālveida kustības likums parāda, ka šī kustība var būt saskaņota, stagnējoša, turbulenta vai destruktīva.
Personības aizsargapvalka likums parāda, ka Personība nav kails punkts šīs kustības centrā. Personībai ir iekšējais centrs un aizsargsfēra, kas pieņem Sistēmas formas spiediena vilni.
- Ja aizsargsfēra notur spiedienu, Personība saglabā spēju rīkoties, izvēlēties, veidot Pieprasījumu un virzīt Naudu stabilitātē.
- Ja aizsargsfēra saņem pārrāvumu, Sistēmas formas spiediens iziet dziļāk un sāk mainīt Personības iekšējo stāvokli.
Tā Politiskās ekonomikas pamatlikums noslēdzas, atgriežoties pie visas sistēmas galvenā pamata:
- ekonomika sākas Personības iekšienē;
- Nauda rada Sistēmas formu;
- Sistēmas forma atgriežas pie Personības;
- aizsargsfēra parāda, vai Personība izturēs šo atgriešanos.
Iv.Spolan
Modeļa “Politiskās ekonomikas pamatlikums” autors
