Pamata politiskās ekonomikas likuma ietvaros katrs ķēdes elements pilda savu funkciju. Pieprasījums ieņem centrālo vietu: tas savieno personības izvēli ar naudas kustību. Pieprasījums nepastāv pats par sevi un nerodas iepriekš. Tas parādās tikai pēc tam, kad personība izdara reālu izvēli. Līdz šim brīdim sistēmā pieprasījuma nav.
Pamata politiskās ekonomikas likums
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Pieprasījumu nedrīkst jaukt ar vēlmi, interesi vai nodomu. Personība var kaut ko vēlēties, izvērtēt, salīdzināt alternatīvas vai pat just vajadzību, taču, kamēr netiek pieņemts konkrēts lēmums, pieprasījums neveidojas. Tikai izvēles brīdī rodas reāls pieprasījums, kas kļūst par ekonomiskā procesa daļu.
Pieprasījums ir tieši atkarīgs no personības uzvedības. Uzvedība nosaka izvēli, un izvēle nosaka pieprasījumu. Jebkuras izmaiņas pieprasījumā vienmēr ir saistītas ar izmaiņām uzvedībā. Ja uzvedība nemainās, pieprasījums arī nemainās. Tas parāda tiešu visas ekonomiskās sistēmas atkarību no personības.
Attīstoties personībai, pieprasījumu arvien vairāk nosaka individualitāte. Jo skaidrāk personība izpauž savu identitāti, jo mazāk tā seko masu modeļiem un jo biežāk izvēlas to, kas atbilst tās iekšējai struktūrai. Personības tiecas būt atšķirīgas, nevis kļūt par bezsejainu masu. Tāpēc oriģinalitāte, atšķirība, unikalitāte un izteikta personiskā forma kļūst par būtiskiem faktoriem, kas pastiprina pieprasījumu.
Pieprasījumu nerada ražošana. Ražošana var reaģēt uz jau esošu pieprasījumu, bet tā nespēj to izveidot. Produkta esamība pati par sevi negarantē pieprasījumu. Ja personība neveic izvēli, produkts paliek ārpus ekonomiskās kustības.
Klasiskajos ekonomikas modeļos pieprasījumu bieži skaidro ar cenu, ienākumiem vai pieejamību. Tomēr šajā modelī šie faktori ir sekundāri. Tie var ietekmēt izvēli, bet nerada pieprasījumu tieši. Pamatā vienmēr paliek personības uzvedība.
Pieprasījumu ietekmē vairāki faktori, taču visi tie sāk darboties tikai pēc tam, kad tie iziet caur personību un izvēli. Starp tiem:
- personības uzvedība,
- izdarītā izvēle,
- individualitāte,
- oriģinalitāte un atšķirība,
- pašizpausmes nepieciešamība,
- reklāma un mārketings,
- sociālie tīkli un informatīvā vide,
- cena,
- pieejamība,
- kvalitāte,
- ienākumu līmenis,
- atbilstība personīgajām vērtībām.
Reklāma un sociālie tīkli ieņem īpašu vietu starp šiem faktoriem. Tie nerada pieprasījumu tieši, bet ietekmē uzvedību, veidojot uztveri, pastiprinot interesi un virzot izvēli. Ar šo mehānismu tie netieši ietekmē pieprasījuma veidošanos.
Šis saraksts nav izsmeļošs. Tas var paplašināties un sadalīties dziļākos līmeņos, jo pieprasījumu veido nevis viens cēlonis, bet gan faktoru sistēma. Tomēr šajā modelī tie visi paliek sekundāri attiecībā pret personību, tās uzvedību un izvēli.
Pieprasījums vienmēr ir virzīts. Tas parāda, kurp sistēma kustas, kādi lēmumi tiek pieņemti, kuri produkti kļūst nozīmīgi un kuri virzieni sāk attīstīties. Šajā ziņā pieprasījums veido ekonomikas struktūru.
Ja pieprasījuma nav, sistēma nekustas. Nauda neparādās, ražošana zaudē jēgu un ekonomiskā aktivitāte apstājas. Tas apstiprina, ka pieprasījums ir galvenais pārejas elements, kas savieno izvēli ar naudas kustību.
Ja izvēle netiek veikta — pieprasījums nerodas.
Ja uzvedība nemainās — pieprasījums neattīstās.
Ja individualitāte tiek apspiesta — pieprasījums kļūst masveidīgs un vienveidīgs.
Ja pieprasījuma nav — nauda nekustas.
Pieprasījums nav patstāvīgs cēlonis. Tas ir iepriekšējo ķēdes posmu rezultāts. Tomēr tieši caur pieprasījumu sistēma pāriet nākamajā posmā — naudas kustībā. Pieprasījums savieno personības iekšējo pasauli ar ārējo ekonomisko realitāti.
Pieprasījums ir izvēles rezultāts.
Izvēle ir uzvedības rezultāts.
Uzvedība ir tieša personības izpausme.
Iv.Spolan
Modeļa “Politiskās ekonomikas pamatlikums” autors
