Pamata politiskās ekonomikas likuma ietvaros katram ķēdes elementam ir sava patstāvīga nozīme. Tomēr visas sistēmas izpratne sākas tieši ar pirmo posmu — personību. Tieši personība iedarbina visu secību un nosaka turpmākās ekonomiskās kustības virzienu.
Pamata politiskās ekonomikas likums
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Personība ir visas ekonomiskās sistēmas sākuma punkts. Tā pastāv ilgi pirms jebkādas tirgus darbības, pirms izvēles, pirms pieprasījuma un pirms naudas. Personība neveidojas pirkuma brīdī — tā jau pastāv iepriekš un nosaka, kā cilvēks mijiedarbojas ar pasauli.
Jebkura ekonomiskā situācija vispirms iziet caur personības uztveri. Cena, produkts, piedāvājums vai reklāma paši par sevi nav ar fiksētu nozīmi. Nozīme rodas tikai tad, kad informācija iziet caur indivīda iekšējo struktūru. Tas pats signāls vienam cilvēkam var šķist iespēja, kas noved pie darbības, bet citam tas neizraisa nekādu reakciju. Tas nozīmē, ka ekonomika sākas nevis ar objektu, bet ar cilvēka reakciju uz to.
Personība nosaka uzmanības virzienu. Pastāvīgā informācijas plūsmā tieši tā nosaka, kas tiks pamanīts un kas tiks ignorēts. Tas ir pirmais un vissvarīgākais ekonomiskās sistēmas filtrs. Ja informācija neiziet šo līmeni, tā nekad nepārvērtīsies uzvedībā un nekļūs par ekonomiskā procesa daļu.
Pat pamanīta informācija negarantē darbību. Personība nosaka, vai reakcija vispār notiks. Viena un tā pati situācija dažādiem cilvēkiem var izraisīt pilnīgi pretējas darbības. Šo atšķirību iemesls nav ārējos apstākļos, bet gan personības iekšējā struktūrā. Tieši šeit, personības līmenī, tiek noteikta robeža starp potenciālu un reālu ekonomisko darbību.
Tieši personības līmenī veidojas atšķirības ekonomiskajos rezultātos. Pie vienādiem ārējiem apstākļiem viens cilvēks rīkojas un rada pieprasījumu, bet cits paliek ārpus procesa. Tas skaidri parāda, ka ekonomiskās kustības avots atrodas cilvēkā, nevis ārējā vidē.
Personība veidojas faktoru ietekmē, kas formāli neietilpst ekonomiskajā ķēdē, bet pilnībā nosaka tās sākumu. Starp tiem ir:
- ģimene,
- audzināšana,
- tuvākā sociālā vide,
- kultūra un tradīcijas,
- izglītība,
- mediji un informācijas vide,
- ekonomiskie apstākļi un ienākumu līmenis,
- personīgā pieredze (tostarp panākumi, neveiksmes un traumas),
- sociālās normas un vērtību sistēma,
- brīvības un ierobežojumu līmenis.
Šis saraksts nav slēgts. To var paplašināt, detalizēt un sadalīt dziļākos līmeņos, jo personība veidojas kā sarežģīta un daudzslāņaina sistēma. Visi šie faktori, darbojoties ilgi pirms pirmās ekonomiskās izvēles, veido iekšējo struktūru, caur kuru pēc tam iziet visa ārējā informācija.
Ārējie apstākļi — cena, produkts, reklāma vai piedāvājums — nekad tieši nepārvēršas pieprasījumā vai naudā. Tie vispirms iziet caur personības filtru. Personība nosaka, kas tiks pamanīts, kas tiks ignorēts un kas novedīs pie reālas darbības.
Tāpēc produkta esamība negarantē pieprasījumu. Kvalitāte negarantē izvēli. Cena nav universāls faktors. Visi šie elementi sāk darboties tikai tad, kad personība uz tiem reaģē.
Personība nosaka arī uzvedības stabilitāti un raksturu: viens cilvēks rīkojas impulsīvi, cits — konsekventi; viens orientējas uz īstermiņa rezultātu, cits — uz ilgtermiņa rezultātu. Šīs atšķirības neveidojas izvēles brīdī, bet daudz agrāk — personības līmenī.
Ja personība nereaģē — uzvedība nerodas.
Ja uzvedība nerodas — izvēle nenotiek.
Ja izvēle nenotiek — pieprasījums neveidojas.
Ja pieprasījums neveidojas — naudas kustība apstājas.
Tāpēc ekonomiku patiesi var saprast tikai tad, ja personība tiek uzskatīta par tās īsto sākuma punktu. Jebkurš mēģinājums izskaidrot sistēmu caur ražošanu, cenām, naudu vai tehnoloģijām ignorē galveno cēloni. Tiek analizētas sekas, nevis avots.
Personība ir cēlonis.
Viss pārējais ir sekas.
Iv.Spolan
Modeļa “Politiskās ekonomikas pamatlikums” autors
