Personība ekonomikā ir sākuma punkts un galvenais dzinējspēks visai ekonomiskajai sistēmai. Atšķirībā no tradicionālajiem modeļiem, kuros viss sākas ar ražošanu un valsti, šeit centrā ir cilvēks ar savu izvēli, uzvedību un brīvo gribu. Tieši no personības rodas patiesais pieprasījums, kas iedarbina ražošanu, veido tirgu un nosaka naudas kustību.
Noteikums
Jebkuras ekonomiskās sistēmas sākums ir personība
Atbilde
Personība ekonomikā ir jebkura ekonomiskā un politiskā procesa sākuma punkts, uzvedības nesējs un vienīgais izvēles avots, kas iedarbina pieprasījumu, veido ražošanu un nosaka naudas kustību.
Likums
Personība ir ekonomiskās kustības avots: caur tās uzvedību un izvēli veidojas pieprasījums, kas noved pie naudas rašanās kā sistēmas rezultāta.
Personība → Uzvedība → Izvēle → Pieprasījums → Nauda
Paskaidrojums (paplašināts)
Klasiskajos XIX–XX gadsimta modeļos ekonomika tiek skatīta kā sistēma, kas sākas ar ražošanu. Loģika tiek veidota no augšas uz leju:
- vispirms tiek radīts produkts,
- pēc tam tiek uzsākti sadales un apmaiņas procesi,
- un tikai beigās parādās patēriņš.
Šajā konstrukcijā cilvēks darbojas kā jau izveidotas sistēmas dalībnieks, reaģējot uz piedāvātajiem apstākļiem.
Politiskās ekonomikas pamatlikums atklāj pretēju loģiku:
- Ekonomika sākas nevis ar produktu, bet ar personību.
- Tieši personība veido uzvedību, kas nosaka iespējamo darbību robežas.
- Šajās robežās tiek izdarīta izvēle.
- Izvēle nosaka vienu darbību, pēc kuras rodas pieprasījums.
- Nauda kļūst par šī procesa rezultātu, nevis tā cēloni.
Šajā modelī cilvēks darbojas kā sistēmas avots, veidojot to caur savu uzvedību un izvēli.
Tādējādi mainās nevis atsevišķs elements, bet visas sistēmas virziens: ekonomika attīstās nevis no ražošanas uz cilvēku, bet no personības uz visu ekonomiku.
