Cena: 549 €
Rezultāta sagatavošanas laiks: 72 stundas
Dalībnieku skaits: no 3 līdz 5 cilvēkiem
Dalībnieku sastāvs: 1 vadītājs un no 2 līdz 4 padotajiem
Testa formāts: kopīgs tests darba grupai
Jūsu darba grupā pastāvīgi rodas konflikti starp vadītāju un padotajiem, bet jūs nesaprotat, kāpēc tie atkārtojas?
Šis tests palīdzēs noskaidrot, kā vadītājs un darbinieki uztver prasības, lēmumus, atbildību, kontroli un savstarpējo sadarbību. Rezultāts parādīs galvenos spriedzes iemeslus un to, kas jāmaina, lai mazinātu konfliktus un uzlabotu kopīgo darbu.
Izpildiet testu kopā ar visu darba grupu un uzziniet, kas traucē vadītājam un padotajiem saskaņoti strādāt un izvairīties no konfliktsituācijām.
Ko novērtē tests
Tests «Vadītāja un padoto konfliktu analīze» ir paredzēts, lai noteiktu konfliktu, atkārtotu domstarpību, slēptas pretestības un spriedzes cēloņus darba grupā.
Testā obligāti piedalās grupas vadītājs un no diviem līdz četriem padotajiem. Vadītāja un darbinieku atbildes tiek analizētas atsevišķi un pēc tam savstarpēji salīdzinātas.
Tests pārbauda ne tikai atklātus strīdus, pretenzijas un atsevišķas konfliktsituācijas. Tas analizē mijiedarbības kārtību grupā, uzdevumu noteikšanas veidu, lēmumu pieņemšanu, atbildības sadalījumu, darba izpildes kontroli, attieksmi pret iniciatīvu, atgriezenisko saiti, vadītāja un darbinieku gaidas, piekļuvi resursiem, darba slodzi un finansiālos jautājumus.
Par redzamo konflikta cēloni var kļūt konkrēta situācija: neizpildīts uzdevums, nokavēts termiņš, rezultāta kritika, pienākumu pārdalīšana, darbinieka atteikšanās veikt papildu darbu, nepiekrišana vadītāja lēmumam, strīds starp padotajiem, atalgojuma apmērs, prēmija, darba grafiks, atvaļinājums vai informācijas trūkums.
Tomēr viens un tas pats konflikts bieži atkārtojas dažādos apstākļos, jo tā galvenais cēlonis atrodas dziļāk par atsevišķu darba situāciju.
Vadītājs var uzskatīt, ka darbinieks izvairās no atbildības. Darbinieks to pašu situāciju var uztvert kā neskaidru uzdevumu, pastāvīgu prasību maiņu vai pārmērīgu kontroli.
Padotais var uzskatīt, ka izrāda iniciatīvu. Vadītājs viņa rīcību var uztvert kā noteiktās kārtības pārkāpumu un mēģinājumu patstāvīgi mainīt jau pieņemtu lēmumu.
Viens darbinieks pienākumu sadalījumu var uzskatīt par taisnīgu. Cits to var uztvert kā pastāvīgu sarežģītākā vai neērtākā darba nodošanu tieši viņam.
Tests palīdz noteikt, kur tieši atšķiras vadītāja un padoto uztvere, gaidas un rīcība, kuras situācijas izraisa konfliktus un kā katra dalībnieka uzvedība ietekmē visas darba grupas stāvokli.
Testa galvenais uzdevums ir noteikt patiesos vadītāja un padoto konfliktu cēloņus, nošķirt tos no redzamajiem iemesliem un parādīt, kādas izmaiņas var samazināt spriedzi un uzlabot darba mijiedarbību.
Rezultāts nav balstīts tikai uz vadītāja vai viena darbinieka viedokli. Visu dalībnieku atbildes tiek analizētas atsevišķi, pēc tam tiek veikta darba grupas salīdzinošā analīze.
Ko nozīmē vadītāja un padoto konfliktu analīze
Konfliktu analīze nenozīmē vainīga vadītāja vai vainīga darbinieka meklēšanu.
Tās uzdevums ir noteikt mehānismu, kas rada, uztur vai pastiprina spriedzi darba grupā.
Konflikts var rasties neskaidru uzdevumu, atšķirīgu gaidu, nesaskaņotas darba kārtības, informācijas trūkuma, lēmumu maiņas, neievērotu vienošanos, nevienmērīgas slodzes, resursu trūkuma, finansiāla spiediena, konkurences starp darbiniekiem vai atšķirīgas atbildības izpratnes dēļ.
Dažās grupās vadītājs un darbinieki saprot problēmas cēloņus, bet turpina rīkoties pēc ierastā scenārija.
Vadītājs pastiprina kontroli, jo neuzticas darba izpildes kvalitātei. Darbinieks papildu kontroli uztver kā neuzticēšanos un pārstāj izrādīt iniciatīvu. Iniciatīvas samazināšanās apstiprina vadītāja pārliecību, ka nepieciešama stingrāka kontrole. Rezultātā konflikts sāk uzturēt pats sevi.
Iespējama arī cita situācija. Darbinieks savlaicīgi neziņo par problēmu, jo baidās no kritikas. Vadītājs par problēmu uzzina pārāk vēlu un reaģē asāk. Pēc tam darbinieks vēl vairāk izvairās no atklātas sarunas.
Konflikts var rasties arī starp padotajiem. Viens darbinieks uzskata, ka veic lielāko daļu kopīgā darba. Cits uzskata, ka viņa ieguldījums netiek pamanīts. Vadītājs var nepamanīt iekšējo spriedzi līdz brīdim, kad tā sāk ietekmēt termiņus, kvalitāti un informācijas nodošanu.
Analīze palīdz noteikt, kuras darbības izraisa konfliktu, kā katrs dalībnieks reaģē uz spriedzi, kādas lomas veidojas grupā un kāpēc sākotnējā darba problēma pakāpeniski pārvēršas personiskā pretstāvē.
Kā notiek tests darba grupai
Tests ir paredzēts darba grupai, kurā ir no trim līdz pieciem cilvēkiem.
Testā piedalās:
- viens grupas vadītājs;
- no diviem līdz četriem padotajiem.
Vadītājs atbild uz atsevišķu jautājumu bloku, kas izveidots, ņemot vērā viņa pilnvaras, atbildību un lomu grupas vadīšanā.
Visi padotie atbild uz vienādu jautājumu bloku. Tas ļauj salīdzināt viņu uztveri par vadītāju, darba noteikumiem, pienākumu sadalījumu, mijiedarbību ar kolēģiem un kopējo atmosfēru grupā.
Katrs dalībnieks uz jautājumiem atbild atsevišķi.
Dalībnieki nedrīkst pildīt testu kopā, apspriest konkrētus jautājumus vai savstarpēji saskaņot atbildes.
Šāda kārtība ir nepieciešama, lai katrs cilvēks aprakstītu savu darba situācijas uztveri, nevis pielāgotu atbildes vadītāja vai kolēģu nostājai.
Vadītāja un katra padotā atbildes tiek saglabātas atsevišķi. Pēc visu bloku pabeigšanas tiek veikta individuāla, pāru un grupas analīze.
Tiek salīdzinātas:
- vadītāja nostāja un padoto kopējā nostāja;
- vadītāja nostāja un katra darbinieka nostāja;
- padoto nostājas savā starpā;
- visu dalībnieku uztvere par noteikumiem, pienākumiem un lēmumiem;
- sakritības un atšķirības četros Iv.Spolan modeļa virzienos.
Tests pārbauda darba grupu kā vienotu mijiedarbības sistēmu. Tāpēc rezultāts netiek veidots tikai pēc vadītāja atbildēm un netiek reducēts uz vienkāršu visu dalībnieku punktu summu.
Kas tiek pārbaudīts testā
Tests analizē darba mijiedarbību četros Iv.Spolan modeļa virzienos: Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda.
Katrs virziens tiek analizēts atsevišķi vadītājam un katram padotajam.
Pēc tam rezultāti tiek salīdzināti, lai noteiktu sakritības, atšķirības, sektoru pārrāvumus, noturīgas konfliktu saites un atkārtotus scenārijus darba grupā.
Uzvedība
Uzvedība parāda, kā vadītājs un darbinieki rīkojas pirms konflikta, konflikta laikā un pēc tā.
Vadītāja blokā tiek pārbaudīts, kā viņš nosaka uzdevumus, informē par izmaiņām, kontrolē darba izpildi, reaģē uz kļūdām, apspriež problēmas un sniedz atgriezenisko saiti.
Tiek analizēts, vai vadītājs spēj mierīgi izskaidrot pretenziju, nošķirt darbinieka kļūdu no personiska cilvēka vērtējuma, uzklausīt citu nostāju un atzīt informācijas trūkumu vai neprecizitāti savā lēmumā.
Tiek pārbaudīts, vai vadītājs izmanto publisku kritiku, spiedienu, balss paaugstināšanu, soda draudus, darbinieku salīdzināšanu, jautājumu ignorēšanu, pārmērīgu kontroli vai pēkšņu prasību maiņu.
Padoto blokā tiek pārbaudīts, kā darbinieki reaģē uz uzdevumiem, kontroli, kritiku, lēmuma maiņu, papildu slodzi un nepiekrišanu vadītājam.
Tiek analizēts, vai darbinieks iepriekš ziņo par problēmu, uzdod precizējošus jautājumus, atzīst savu kļūdu, ievēro vienošanās un spēj apspriest sarežģītu situāciju, nepārvēršot to personiskā pretstāvē.
Tiek pārbaudītas arī tādas reakcijas kā klusēšana, pasīva pretestība, formāla uzdevuma izpilde, apzināta darba palēnināšana, uzdevuma ignorēšana, slēpta vadītāja kritika, neapmierinātības izplatīšana starp kolēģiem vai mēģinājums piesaistīt citus darbiniekus savai pusei.
Atsevišķi tiek analizēta padoto uzvedība savā starpā.
Viens darbinieks var nodot kolēģiem nepilnīgu informāciju, izvairīties no kopīgas atbildības, piesavināties kopējā darba rezultātu vai pārlikt savas kļūdas uz citu cilvēku.
Cits darbinieks var ilgstoši neziņot par neapmierinātību un pēc tam pēkšņi atteikties no turpmākas sadarbības.
Tests palīdz noteikt, kuras darbības samazina spriedzi un kuras darba domstarpību pārvērš noturīgā konfliktā.
Tiek ņemta vērā arī uzvedība pēc konflikta. Vadītājs var uzskatīt jautājumu par slēgtu pēc uzdevuma izpildes, bet darbinieks turpina uztvert situāciju kā netaisnīgu. Darbinieks var uzskatīt, ka ir atvainojies un novērsis problēmu, bet vadītājs turpina ierobežot viņa patstāvību.
Šādas atšķirības bieži kļūst par jauna konflikta cēloni.
Izvēle
Izvēle parāda, kā darba grupā tiek pieņemti lēmumi un sadalītas tiesības ietekmēt darba procesu.
Tests pārbauda, kurus lēmumus vadītājs pieņem patstāvīgi, kuri jautājumi tiek apspriesti ar darbiniekiem un vai padotajiem ir reāla iespēja izteikt nepiekrišanu.
Tiek analizēts, kā vadītājs sadala uzdevumus, izvēlas atbildīgos darbiniekus, nosaka termiņus, deleģē pilnvaras un reaģē uz darbinieku priekšlikumiem.
Vadītājs var uzskatīt, ka padotajiem piešķir pietiekamu patstāvību. Darbinieki to pašu sistēmu var uztvert kā skaidru pilnvaru trūkumu un nepieciešamību atbildēt par lēmumiem, kurus viņi nav pieņēmuši.
Iespējama arī pretēja situācija. Vadītājs uzskata, ka darbiniekam patstāvīgi jāizvēlas uzdevuma izpildes veids. Darbinieks sagaida precīzus norādījumus un detalizētu instrukciju trūkumu uztver kā nepietiekamu vadību.
Tiek pārbaudīts, vai darbiniekam ir tiesības atteikties no papildu uzdevuma, piedāvāt citu termiņu, norādīt uz resursu trūkumu vai brīdināt, ka darbu nav iespējams izpildīt noteiktajā apjomā.
Tiek analizēts, vai padotais var atklāti izteikt nepiekrišanu vai arī ir spiests ārēji piekrist un pēc tam pretoties pieņemtajam lēmumam.
Padoto mijiedarbības blokā tiek pārbaudīts, kā tiek pieņemti lēmumi par kopīgiem uzdevumiem, kurš faktiski kļūst par neformālo līderi, kurš piekāpjas, kurš izvairās no atbildības un kurš cenšas kontrolēt citu darbinieku darbu bez atbilstošām pilnvarām.
Tests palīdz noteikt, cik saprotami dalībniekiem ir darba lēmumi, vai formālā vadības struktūra atbilst reālajai un kur rodas cīņa par ietekmi.
Tiek pārbaudīta arī spēja pārskatīt lēmumu, mainoties apstākļiem.
Dažās grupās konfliktu uztur nevis sākotnējā kļūda, bet atteikšanās atzīt, ka iepriekšējais plāns vairs neatbilst reālajai situācijai.
Pieprasījums
Pieprasījums parāda, ko vadītājs sagaida no padotajiem un ko darbinieki sagaida no vadītāja, kolēģiem un darbavietas.
Vadītāja blokā tiek pārbaudītas gaidas attiecībā uz iniciatīvu, disciplīnu, darba ātrumu, patstāvību, lojalitāti, kvalitāti, gatavību veikt papildu uzdevumus un attieksmi pret kopējo rezultātu.
Vadītājs var sagaidīt, ka darbinieks pats pamanīs problēmu un piedāvās risinājumu. Darbinieks var uzskatīt, ka viņam jāizpilda tikai konkrēti noteikti uzdevumi.
Vadītājs var uzskatīt papildu darbu par normālu komandas mijiedarbības daļu. Padotais to var uztvert kā pastāvīgu pienākumu paplašināšanu bez saskaņošanas un kompensācijas.
Padoto blokā tiek pārbaudītas gaidas attiecībā uz uzdevumu skaidrību, atbalstu, rezultāta atzīšanu, taisnīgumu, karjeras iespējām, piekļuvi informācijai, noteikumu stabilitāti, darba grafiku un vadītāja attieksmi.
Viens darbinieks var sagaidīt regulāru atgriezenisko saiti. Cits biežas pārrunas var uzskatīt par neuzticēšanās pazīmi un dot priekšroku lielākai patstāvībai.
Viens padotais var sagaidīt publisku sava ieguldījuma atzīšanu. Citam svarīgāk ir tas, lai viņa darbā neiejauktos.
Tiek analizētas arī darbinieku savstarpējās gaidas.
Darbinieks var sagaidīt, ka kolēģi palīdzēs lielas slodzes laikā. Citi grupas dalībnieki var uzskatīt, ka katram patstāvīgi jāizpilda sava darba daļa.
Konflikts rodas ne tikai neizpildītu gaidu dēļ, bet arī tāpēc, ka šīs gaidas bieži nav bijušas formulētas un saskaņotas.
Tests palīdz noteikt katra dalībnieka reālās gaidas, nošķirt tās no formālajiem amata pienākumiem un noteikt, kuras prasības ir saprotamas visai grupai, bet kuras pastāv tikai viena cilvēka priekšstatos.
Nauda
Nauda parāda, kā atalgojums, prēmijas, sodi, resursi un materiālā atbildība ietekmē attiecības darba grupā.
Tests pārbauda, cik saprotami dalībniekiem ir atalgojuma, prēmēšanas, papildu darba, virsstundu un finansiālās atbildības noteikumi.
Tiek analizēts, vai darbinieki prēmiju un citu atlīdzību sadalījumu uztver kā taisnīgu.
Vadītājs var uzskatīt, ka finansiālais lēmums ir balstīts uz darba rezultātu. Darbinieks var uzskatīt, ka viņa ieguldījums ir novērtēts pārāk zemu vai ka dažādiem cilvēkiem tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi.
Tiek pārbaudīts, kā tiek sadalīti darba resursi: aprīkojums, budžets, darba laiks, informācija, piekļuve klientiem, citu struktūrvienību atbalsts un iespēja izmantot papildu instrumentus.
Darbinieks var būt atbildīgs par rezultātu, bet viņam var nebūt pietiekamu resursu tā sasniegšanai. Vadītājs var uzskatīt, ka visas nepieciešamās iespējas jau ir nodrošinātas.
Finansiāls konflikts var rasties arī bez tieša strīda par algu.
Caur naudas jautājumiem var izpausties cīņa par atzinību, ietekmi, statusu, piekļuvi iespējām un tiesībām pieņemt lēmumus.
Viens darbinieks var uzskatīt, ka saņem vairāk pienākumu bez atbilstoša atalgojuma palielinājuma. Cits atalgojuma atšķirības var uztvert kā nevienlīdzīgas vadītāja attieksmes apliecinājumu.
Tests palīdz noteikt, vai finansiālais jautājums ir patstāvīgs konflikta cēlonis vai arī caur to izpaužas dziļākas vadības, atzinības un atbildības sadalījuma problēmas.
Konflikti starp vadītāju un padotajiem
Galvenā uzmanība testā tiek pievērsta vadītāja mijiedarbībai ar katru padoto un ar grupu kopumā.
Vadītājs var izmantot vienādu vadības stilu attiecībā pret visiem darbiniekiem, bet saņemt atšķirīgas reakcijas.
Viens darbinieks tiešu norādījumu uztver kā skaidru uzdevuma noteikšanu. Cits to pašu saziņas veidu uztver kā spiedienu un neuzticēšanos.
Vienam padotajam nepieciešama detalizēta kontrole. Cits strādā efektīvāk, ja viņam tiek dota patstāvība.
Konflikts var rasties, ja vadītājs neņem vērā šīs atšķirības vai ja darbinieki, veicot kopīgu darbu, sagaida pilnībā individuālus noteikumus.
Tiek analizēts, vai grupā ir darbinieki, kuriem vadītājs vairāk uzticas, sniedz vairāk informācijas vai biežāk uztic svarīgus uzdevumus.
Tiek pārbaudīts, vai citi dalībnieki šādas atšķirības uztver kā pamatotas vai kā vadītāja personisku priekšroku.
Tests palīdz noteikt, kur konflikts ir saistīts ar konkrētu darbinieku, kur problēma rodas vispārējā vadības stila dēļ un kur spriedzi uztur visas grupas nesaskaņotās gaidas.
Konflikti starp padotajiem
Tests analizē ne tikai vadītāja attiecības ar darbiniekiem, bet arī padoto savstarpējo mijiedarbību.
Konflikti grupā var būt saistīti ar uzdevumu sadalījumu, informācijas nodošanu, termiņiem, atbildību par kopējo rezultātu, konkurenci, personisko ietekmi un atšķirīgu attieksmi pret darba disciplīnu.
Viens darbinieks var regulāri labot kolēģa kļūdas un uzskatīt, ka veic cita cilvēka darbu. Otrs šādu rīcību var uztvert kā iejaukšanos un mēģinājumu demonstrēt pārākumu.
Grupā var veidoties neformālas savienības, iekšēja sadalīšanās, slēpta konkurence vai pastāvīga viena darbinieka nostādīšana pret pārējiem.
Vadītājs var tieši nepiedalīties konfliktā, bet viņa lēmumi, reakcijas trūkums vai nevienmērīgs uzmanības sadalījums var pastiprināt spriedzi starp padotajiem.
Tests palīdz noteikt, kuri konflikti rodas tieši starp darbiniekiem, kuri ir saistīti ar vadītāja lēmumiem un kurus uztur kopējā darba organizācija.
Konfliktu ārējie cēloņi
Ne katrs konflikts veidojas tikai darba grupas iekšienē.
Vadītāja un padoto mijiedarbību var ietekmēt izmaiņas uzņēmumā, budžeta samazināšana, darbinieku trūkums, klientu zaudēšana, īpašnieka maiņa, reorganizācija, attālināts darbs, grafika maiņa, biroja pārcelšana, jaunas prasības vai ilgstoša nenoteiktība.
Vadītājs var atrasties augstākās vadības spiediena ietekmē un nodot šo spriedzi padotajiem.
Darbinieki var nezināt par ārējiem ierobežojumiem un vadītāja uzvedības izmaiņas uztvert kā personisku neuzticēšanos, netaisnību vai attieksmes pasliktināšanos.
Padotais var izjust spiedienu ģimenes, finansiālu vai medicīnisku apstākļu dēļ, kas ietekmē viņa darba uzvedību un spēju sadarboties ar grupu.
Tiek analizēta arī citu struktūrvienību, klientu, īpašnieku, partneru, prēmēšanas sistēmas, iekšējo noteikumu un uzņēmuma kultūras ietekme.
Diagnostika palīdz nošķirt darba grupas iekšējo problēmu no ārējo apstākļu radītā spiediena un noteikt, kuri faktori jāņem vērā, meklējot risinājumu.
Atkārtoti konflikti
Īpaša uzmanība tiek pievērsta konfliktiem, kas regulāri atkārtojas pēc līdzīga scenārija.
Konkrētais iemesls var mainīties, bet darbību secība paliek nemainīga.
Vadītājs nosaka uzdevumu, darbinieks neprecizē neskaidros nosacījumus, rezultāts neatbilst gaidītajam, vadītājs pastiprina kritiku, darbinieks sāk aizstāvēties, pēc kā abas puses uzskata otru pusi par problēmas cēloni.
Iespējams arī cits scenārijs.
Viens padotais neizpilda savu darba daļu, otrs kompensē trūkstošo rezultātu, spriedze uzkrājas, vadītājs neiejaucas, un konflikts izpaužas atklātā formā.
Atkārtots konflikts parāda, ka dalībnieki nereaģē tikai uz pašreizējo situāciju. Grupā jau ir izveidojusies stabila darbību secība.
Tests palīdz noteikt šīs secības sākuma punktu, katra dalībnieka darbības un brīdi, pēc kura darba atšķirība pārvēršas konfliktā.
Tiek pārbaudīts, vai iepriekšējie konflikti patiešām tika atrisināti vai tikai īslaicīgi pārtraukti.
Neizteiktas pretenzijas, neizpildīti solījumi, skaidra risinājuma trūkums un iepriekšējās darba kārtības saglabāšana var izraisīt vienas un tās pašas problēmas atkārtošanos.
Ko parāda rezultāts
Testa rezultāts parāda galvenos konfliktu cēloņus starp vadītāju un padotajiem, kā arī spriedzes attīstības mehānismu darba grupā.
Analīze ietver atsevišķus vadītāja un katra darbinieka rādītājus četros virzienos: Uzvedība, Izvēle, Pieprasījums un Nauda.
Papildus tiek veikta atbilžu salīdzinošā analīze un aprēķināts sektoru līdzsvara koeficients SBR.
Rezultāts palīdz noteikt:
- kuras situācijas visbiežāk izraisa konfliktu;
- kā vadītājs uztver problēmu cēloņus;
- kā katrs padotais uztver konfliktu cēloņus;
- kur vadītāja un darbinieku nostājas sakrīt;
- kur pastāv būtiskas uztveres atšķirības;
- kuras vadītāja darbības pastiprina spriedzi;
- kuras padoto darbības pastiprina spriedzi;
- kādi konflikti pastāv starp darbiniekiem;
- cik saprotami ir uzdevumi un darba prasības;
- kā tiek sadalītas tiesības pieņemt lēmumus;
- kā tiek sadalīti pienākumi un atbildība;
- cik brīvi darbinieki var paust nepiekrišanu;
- kuras gaidas nav bijušas saskaņotas;
- cik konsekventi tiek ievērotas darba vienošanās;
- kā finansiālie jautājumi ietekmē grupu;
- kāda loma ir vadības stilam;
- kuri konflikti atkārtojas pēc viena scenārija;
- kuras problēmas ir saistītas ar ārējiem apstākļiem;
- ko vadītājs var mainīt grupas vadībā;
- ko katrs darbinieks var mainīt savā uzvedībā;
- kuri jautājumi ir kopīgi jāpārskata.
Rezultāts netiek izveidots automātiski tikai pēc kopējā punktu skaita.
Visu dalībnieku atbildes tiek analizētas kopumā. Tiek ņemtas vērā sakritības, pretrunas, atkārtoti uzvedības modeļi, gaidu atšķirības un sektoru pārrāvumi darba grupā.
Vadītāja atbildes, katra padotā atbildes un visu dalībnieku nostāju savstarpējā saistība tiek vērtēta atsevišķi.
Pamatojoties uz analīzi, tiek sagatavots secinājums par galvenajiem konfliktu cēloņiem, vadītāja lomu, darbinieku lomu un iespējamiem darba mijiedarbības izmaiņu virzieniem.
Kas ietilpst rezultātā
Pēc testa pabeigšanas tiek veikta visu dalībnieku atbilžu individuāla, salīdzinoša un grupas analīze.
Pasūtītājs saņem:
- kopēju darba grupas stāvokļa pārskatu;
- atsevišķu vadītāja atbilžu analīzi;
- atsevišķu katra padotā atbilžu analīzi;
- vadītāja un darbinieku Uzvedības analīzi;
- vadītāja un darbinieku Izvēles analīzi;
- vadītāja un darbinieku Pieprasījuma analīzi;
- vadītāja un darbinieku Naudas analīzi;
- vadītāja nostājas salīdzinājumu ar grupas nostāju;
- vadītāja nostājas salīdzinājumu ar katra darbinieka nostāju;
- padoto savstarpējās mijiedarbības analīzi;
- galveno konfliktu cēloņu noteikšanu;
- atkārtotu konflikta scenāriju noteikšanu;
- uzdevumu noteikšanas un informācijas nodošanas analīzi;
- pienākumu un atbildības sadalījuma analīzi;
- darba vienošanos ievērošanas novērtējumu;
- gaidu atšķirību analīzi;
- vadības stila ietekmes uz grupu novērtējumu;
- finansiālās ietekmes uz darba attiecībām novērtējumu;
- sektoru līdzsvara koeficientu SBR;
- ārējo spriedzes faktoru noteikšanu;
- konfliktu pastiprinošo darbību aprakstu;
- konfliktu mazinošo darbību aprakstu;
- personiskus secinājumus par katru dalībnieku;
- kopīgus grupas mijiedarbības izmaiņu virzienus.
Rezultāts tiek sagatavots manuāli, pamatojoties uz vadītāja atbildēm, padoto atbildēm un MediaIEU sistēmas aprēķiniem.
Kas šis tests nav
Tests nenosaka vainīgo vadītāju vai vainīgo darbinieku.
Tests nedala dalībniekus tajos, kuriem ir taisnība, un tajos, kuriem nav taisnība.
Tests nenosaka, kurš ir labs vai slikts vadītājs, stiprs vai vājš darbinieks.
Tests nav personāla novērtēšana un nevērtē dalībnieku profesionālo kvalifikāciju.
Tests nav paredzēts automātiskai lēmumu pieņemšanai par darbinieka atlaišanu, pazemināšanu amatā, sodīšanu, atalgojuma vai amata maiņu.
Tests nav dienesta izmeklēšana un nekonstatē darba tiesību pārkāpumu, diskrimināciju, vajāšanu, finansiālu ļaunprātīgu izmantošanu vai citu juridisku pārkāpumu.
Tests nav medicīniska, psihiatriska vai psiholoģiska diagnoze.
Tests neaizstāj personāla vadības speciālistu, organizāciju psihologu, mediatoru, juristu, darba aizsardzības speciālistu vai arodbiedrības pārstāvi.
Tests negarantē, ka konflikti automātiski beigsies pēc rezultāta saņemšanas.
Darba mijiedarbības izmaiņas ir atkarīgas no tā, cik lielā mērā vadītājs un darbinieki ir gatavi ņemt vērā rezultātu, pārskatīt savu rīcību un ievērot jaunas vienošanās.
Ja pastāv draudi, vardarbība, piespiešana, diskriminācija, vajāšana, darba tiesību pārkāpumi vai veselības apdraudējums, nepieciešams vērsties pie atbilstošajiem speciālistiem un kompetentajām iestādēm.
Testa uzdevums ir sistemātiski analizēt darba grupu caur Uzvedību, Izvēli, Pieprasījumu un Naudu, kā arī noteikt konfliktu cēloņus un to atkārtošanās mehānismus.
Kam šis tests ir paredzēts
Tests ir piemērots darba grupām, kurās ir no trim līdz pieciem cilvēkiem — viens vadītājs un no diviem līdz četriem padotajiem.
Testu var izmantot:
- nelielas darba grupas vadītājs;
- nodaļas vai struktūrvienības vadītājs;
- mazā uzņēmuma īpašnieks;
- projekta komanda;
- neliela administratīvā grupa;
- speciālistu grupa, kas strādā pie kopīga uzdevuma;
- uzņēmums konkrēta darba konflikta analīzei.
Tests var būt noderīgs, ja dalībnieki:
- regulāri saskaras ar vieniem un tiem pašiem konfliktiem;
- atšķirīgi saprot noteiktos uzdevumus;
- nespēj vienoties par pienākumiem un atbildību;
- neuzticas vadītāja lēmumiem;
- uzskata darba slodzes sadalījumu par netaisnīgu;
- saskaras ar pastāvīgu kontroli vai nepietiekamu vadību;
- nespēj atklāti apspriest darba problēmas;
- konfliktē termiņu un darba kvalitātes dēļ;
- saskaras ar konkurenci starp darbiniekiem;
- nesaprot cits cita gaidas;
- uzskata, ka viņu ieguldījums netiek pamanīts;
- saskaras ar konfliktiem atalgojuma vai prēmiju dēļ;
- atgriežas pie iepriekšējām pretenzijām;
- izjūt spriedzi pēc struktūras, vadības vai darba apstākļu izmaiņām;
- cenšas noteikt katra dalībnieka lomu konflikta attīstībā;
- ir gatavi atbildēt uz jautājumiem atsevišķi un saņemt salīdzinošu rezultātu.
Tests ir piemērots arī grupai, kurā nav pastāvīga atklāta konflikta, bet pakāpeniski palielinās distance, aizkaitinājums, neuzticēšanās, slēpta pretestība vai atteikšanās sadarboties.
Analīze ļauj pamanīt problēmu, pirms spriedze sāk pastāvīgi ietekmēt termiņus, darba kvalitāti un visas grupas stabilitāti.
Secinājums
Konflikts starp vadītāju un padotajiem reti sastāv tikai no viena uzdevuma, viena lēmuma vai vienas kļūdas.
Parasti tas veidojas no darbību, reakciju, gaidu un uzkrātu pretenziju secības.
Vadītājs var uzskatīt, ka pastiprina kontroli rezultāta aizsardzībai, bet darbinieki viņa rīcību uztver kā neuzticēšanos.
Darbinieks var uzskatīt, ka aizstāv savu profesionālo nostāju, bet vadītājs viņa uzvedību uztver kā atteikšanos izpildīt uzdevumu.
Viens padotais var uzskatīt, ka palīdz grupai, bet citi viņa rīcību uztver kā iejaukšanos un mēģinājumu vadīt kolēģus.
Nesalīdzinot visu dalībnieku nostājas, katrs cilvēks turpina redzēt tikai savu situācijas daļu.
Tests «Vadītāja un padoto konfliktu analīze» palīdz aplūkot darba grupu kā vienotu mijiedarbības sistēmu.
Tas parāda, kur sākas konflikts, kā tas attīstās, kuras darbības to uztur un kāpēc vienas un tās pašas problēmas atkārtojas.
Rezultāts ietver kopēju darba grupas analīzi, atsevišķu vadītāja analīzi, atsevišķu katra padotā analīzi, mijiedarbības salīdzinošo ainu, galvenos sektoru pārrāvumus un iespējamos izmaiņu virzienus.
Testa galvenais uzdevums nav atrast vainīgo, bet saprast patieso konflikta mehānismu un katra dalībnieka lomu tā attīstībā vai atrisināšanā.
Šī testa nosacījumi
Tests «Vadītāja un padoto konfliktu analīze» ir kopīgs tests darba grupai, kurā ir no trim līdz pieciem cilvēkiem.
Testā obligāti piedalās:
- viens vadītājs;
- no diviem līdz četriem padotajiem.
Testu nevar veikt bez vadītāja dalības.
Tests nav paredzēts grupai, kas sastāv tikai no darbiniekiem bez viņu tiešā vadītāja.
Vadītājs atbild uz atsevišķu jautājumu bloku.
Katrs padotais atbild uz vienādu darbiniekiem paredzētu jautājumu bloku.
Katra dalībnieka atbildes tiek saglabātas un analizētas atsevišķi. Pēc tam tiek veikta vadītāja, katra padotā un visas grupas salīdzinošā analīze.
Testa cena ir 549 €.
Rezultāta sagatavošanas laiks ir 72 stundas pēc maksājuma un visu dalībnieku atbilžu saņemšanas.
Rezultāts tiek nosūtīts digitālā formātā uz testa aizpildīšanas vai pasūtījuma noformēšanas laikā norādīto e-pasta adresi.
Rezultāts tiek sagatavots, pamatojoties uz vadītāja atbildēm, visu padoto atbildēm, aprēķiniem četros Iv.Spolan modeļa virzienos un individuālu analītisko pārskatu.
Pasūtījuma noformēšana, testa apmaksa, testa aizpildīšana vai atbilžu iesniegšana nozīmē piekrišanu MediaIEU vispārīgajiem testu pasūtīšanas, apmaksas, aizpildīšanas un rezultātu saņemšanas noteikumiem.
Vispārīgie testēšanas nosacījumi
Iepriekš norādītie nosacījumi attiecas tikai uz testu «Vadītāja un padoto konfliktu analīze» un precizē tā formātu, cenu, rezultāta sagatavošanas laiku, dalībnieku skaitu, grupas sastāvu un aizpildīšanas kārtību.
Uz pasūtījumu, apmaksu, testa aizpildīšanu, atbilžu apstrādi, rezultātu saņemšanu, naudas atmaksu, ierobežojumiem, autortiesībām, personas datiem un tehniskajiem jautājumiem attiecas arī MediaIEU vispārīgie testu pasūtīšanas, apmaksas, aizpildīšanas un rezultātu saņemšanas noteikumi, kas šajā lapā ir izvietoti zemāk.
Ja šī testa īpašie nosacījumi atšķiras no MediaIEU vispārīgajiem nosacījumiem attiecībā uz cenu, formātu, rezultāta sagatavošanas laiku, dalībnieku skaitu, grupas sastāvu vai rezultāta sniegšanas veidu, tiek piemēroti konkrētajam testam norādītie nosacījumi.
